Eksperti vēlētāju parakstītos Pilsonības likuma grozījumus neuzskata par tālāk virzāmiem
Foto: LETA

Vairāki eksperti atzinuši, ka vēlētāju parakstītie grozījumi Pilsonības likumā par pilsonības nulles variantu nav pilnīgi izstrādāti, lai par tiem varētu notikt tautas nobalsošana, noskaidroja aģentūra BNS.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) bija pieprasījusi ekspertu atzinumus no Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, kā arī vairākām augstskolām. Ekspertiem tika prasīts, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmes 78.pantam, kas paredz iespēju likumprojektu pieņemt tautas nobalsošanā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aģentūrai BNS atzina, ka vēlētāju iesniegtos Pilsonības likuma grozījumus neuzskata par pilnīgi izstrādātiem, lai par tiem būtu rīkojama otrā parakstu vākšanas kārta.

Atzinums par vēlētāju parakstītajiem grozījumiem par pilsonības nulles variantu izklāstīts uz septiņām lappusēm.

"Mēs uzskatām, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts Satversmes 78.panta izpratnē," aģentūrai BNS sacīja Kusiņš.

Satversmes 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Arī Latvijas Universitātē uzskata, ka likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu. Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis aģentūrai BNS norādīja, ka vēlētāju iesniegtais regulējums paredz izmaiņas Latvijas tautas sastāvā, to papildinot ar personām, kurām nav nekādas vēsturiskas saiknes ar sākotnējo pilsoņu kopumu, tādējādi šāds regulējums var apdraudēt Latvijas pastāvēšanu.

"Šādā aspektā nav juridiskas nozīmes, vai likumprojekts paredzētu pilsoņu kopu papildināt ar visiem nepilsoņiem vai, piemēram, visiem jebkuras citas valsts pilsoņiem, kuri to vēlētos, vai bezvalstniekiem. Tādēļ pastāv pamats apgalvojumam, ka attiecīgs regulējums būtu pretrunā Latvijas valstiskumam un apdraud Latvijas pastāvēšanu," teikts LU mācībspēku atzinumā CVK.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācībspēki uzskata, ka vēlētāju iesniegtais likumprojekts par pilsonības nulles variantu ir pretrunā ar citām likuma normām, tāpēc to nevar uzskatīt par pilnībā izstrādātu, aģentūrai BNS atzina augstskolas Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.

Tādējādi par tiem nebūtu rīkojama parakstu vākšanas otrā kārta. "Es domāju, ka jā [nebūtu rīkojama]. Pēc būtības iekļautie grozījumi ir pretrunā ar citiem spēkā esošiem tiesiskajiem aktiem," uz jautājumu par likumprojekta turpmāko virzību atbildēja Vilks.

Eksperts norādīja, ka pretrunas saskatāmas normās, ka pilsonība tiek piešķirta automātiski visiem, jo tas ir saistīts ar dažādiem drošības apsvērumiem, nepilsoņu pases nevar tikt pielīdzinātas pilsoņu pasēm, jo tie ir divi atšķirīgi dokumenti, bet izziņa nevar funkcionēt tā, kā to ierosina iesniedzēji.

"Līdz ar to mēs uzskatām, ka šādā veidā šis izstrādātais likumprojekts neatbilst Satversmes 78.panta nosacījumiem. Tehniski likumprojekts varbūt ir izstrādāts atbilstoši prasībām, bet pēc savas būtības un satura tas neatbilst spēkā esošiem tiesiskajiem aktiem. Šajā gadījumā šāda tiesiska akta pieņemšana parādītu to, ka atbilstošas iestādes rīkojas neleģitīmi, voluntūristiski, kas varētu tapt apstrīdēts un slikti uzņemts arī Eiropas Savienības institūcijās. Slikts precedents," sacīja Vilks.

Kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" savāktie paraksti par grozījumiem Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, kuri nebūs iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Savukārt pārejas noteikumos aktīvisti rosina noteikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nosūta cilvēkiem īpašu izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem. No 2014.gada 1.janvāra nepilsoņu pases, uzrādot izziņu, tiek pielīdzinātas Latvijas pilsoņu pasēm.

Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem valdībai līdz 2013.gada 30.augustam būtu jāizstrādā kārtība, kādā nepilsoņa pase tiek mainīta pret Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par brīvu.

Kad ar ekspertu atzinumiem būs iepazinušies CVK locekļi, tiks noteikts komisijas sēdes datums, kurā jālemj par vēlētāju parakstītā likumprojekta tālāku virzību – vai ir rīkojams parakstu vākšanas otrais posms.

Tiesa, šonedēļ tikai beigsies vēlētāju parakstu pārbaude, bet iesniedzēji iepriekš informēja, ka parakstījās teju 13 tūkstoši pilsoņu.

Ja notiks parakstu vākšanas otrā kārta, būs jāparakstās aptuveni 153 tūkstošiem vēlētāju, lai tie iegūtu tālāku virzību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form