Foto: DELFI

Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un nepamatotas lietas novilcināšanas dēļ likums kopš šā gada ļauj tiesai piespriest apsūdzētajiem vieglāku sodu, taču šī norma Latvijas tiesu praksē līdz šim nav bieži pielietota, portālam "Delfi" atzina krimināltiesību eksperti, komentējot pirmās instances tiesas spriedumu, kurā pārlieku ilgu lietas izskatīšanu tiesa atzina par argumentu, lai noteiktu vieglāku sodu apsūdzētajai uzņēmējai Inārai Vilkastei.

Tā dēvētajā RD amatpersonu kukuļošanas lietā, kurā uz apsūdzēto sola sēdēja bijušais RD Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, viņa vietnieks un vēlāk departamenta vadītājs Pēteris Strancis, toreizējais Attīstības departamentam administrācijas vadītājs Raimonds Janita, bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis un Igaunijas uzņēmējs Prīts Tominga, kā arī uzņēmēja Vilkaste, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2009.gada 30.oktobrī, bet pret pašu Vilkasti lietu ierosināja 2008.gadā. Apjomīgās lietas iztiesāšana ritēja samērā raiti - tiesvedības laikā dažādu apstākļu dēļ atliktas vien piecas tiesas sēdes, apsūdzētie neslimoja bieži un sēdes apmeklēja, no iztiesāšanas neizvairoties. Saīsināto spriedumu lietā tiesnese Iveta Vīgante nolasīja šogad 11.martā.

Tieši apsūdzēto uzvedību un tiesas apmeklētību kā vienu no būtiskākajām mērauklām, lai saprastu, vai lieta izskatīta saprātīgā laikā, portālam "Delfi" minēja krimināltiesību speciālists un pētnieks Andrejs Judins. "Ja cilvēks ar slimošanu, izvairīšanos ir apzināti novilcinājis izmeklēšanu, tad tā ir viņa vaina, ka lietu ilgi skata. Ja valsts ir ilgi vākusi pierādījumus, apzināti vilcinājusi procesu, valsts neizdarības dēļ var uzskatīt, ka lieta ir izskatīta nesaprātīgos termiņos," skaidroja Judins. Taču viņš uzvēra, ka nekur nav noteikts, cik ilgs laiks uzskatāms par nesamērīgiem termiņiem - tas vērtējams katrā konkrētā lietā atsevišķi, izvērtējot visus lietas apstākļus.

Judins norādīja, ka Latvijā vēl nevar runāt par tiesu praksi, piemērojot Krimināllikuma pantu par soda noteikšanu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, jo šis pants tikai šogad ir stājies spēkā. Tomēr pašas apsūdzētā tiesības uz saprātīgu izmeklēšanas ilgumu paredz Kriminālprocesa likums jau kopš stāšanās spēkā 2005.gadā.

Arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne, zvērināta advokāte Kristīne Strada-Rozenberga sarunā portālam "Delfi" atzina, ka pārāk ilga lietas izskatīšana kā arguments, lemjot par sodu, Latvijas tiesās netiek bieži pieminēts.

Savukārt Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, advokāte Guna Kaminska atzina: "Praktiski pirmo reizi dzirdu, ka piemēro." . Viņa uzsvēra, ka šīs normas ievērošana tiesās ir "patīkama parādība", jo tas liecina, ka tiesas tomēr vērtē saprātīgus kriminālprocesa termiņus.

Neviens no portāla "Delfi" aptaujātajiem krimināltiesību zinātājiem nevēlējās komentēt konkrēto lietu, kurā uz apsūdzēto sola sēž Vilkaste, norādot – lai to darītu, jāzina lietas materiāli, spriedums, argumenti. Taču Strada-Rozenberga izteica pieļāvumu, ka piecus gadus smagās un apjomīgās lietās nevar uzskatīt par ilgu termiņu, ja vien izmeklētāji četrus gadus no tiem nav lietu izmeklējuši. Savukārt, ja, piemēram, četrus gadus lietā nekas nav darīts, tad arī salīdzinoši īsus termiņus var uzskatīt par nesaprātīgiem, pieļauj juriste.

Strada-Rozenberga arī skaidro, ka to, vai lieta izskatīta saprātīgos termiņos, vērtē no brīža, kad pret personu pielietoti kādi likumā atļauti ierobežojumi. Nozieguma pastrādāšanas brīdis nav atskaites punkts tam, vai kriminālprocess izskatīts saprātīgā termiņā, norādīja juriste.

Arī Judins, gan uzverot, ka nepārzina lietas apstākļus un spriedumā pausto motivāciju, atzina, ka ir neizpratnē, kāpēc tiesnese vēlējusies Vilkasti pasargāt no cietuma. Viņš norādīja, ka pants, pēc kura Vilkaste apsūdzēta, paredz "vienīgi ceļu uz cietumu", taču tiesnese apsūdzēto no tā ir pasargājusi. Savukārt pret pārējiem diviem tiesājamajiem, kuri arī apsūdzēti kukuļa došanā, taču ne lielā apmērā un grupā, tiesnese normu par pārāk ilgu izskatīšanu nav piemērojusi, sodot tos ar naudas sodu, ko vieglākais Krimināllikuma pants atļauj.

Kaminska portālam "Delfi" pieļāva, ka tiesa spriedusi tā, lai ieguvēja būtu valsts, jo, ja cilvēks sēž cietumā, tad no viņa nav nekāda labuma un viņu uztur sabiedrība.

"Nezinot konkrētās lietas aspektus, nav iespējams viennozīmīgi šo lietu apzīmēt kā tādu, kurā process nav pabeigts saprātīgos termiņos. Kriminālprocesa likums neparedz, cik ilgā laikā tiesai ir jāpabeidz lietas izskatīšana, tomēr šim laikam ir jābūt samērīgam," portālam "Delfi" norādīja Tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpumus ir konstatējusi lietās, kur viss tiesas process ildzis vismaz sešus, septiņus gadus. "Tomēr jāņem vērā, ka tiesas procesa ilguma saprātīgais raksturs tiek novērtēts atbilstoši lietas apstākļiem un ņemot vērā vairākus kritērijus, jo īpaši lietas sarežģītība, iesniedzēja uzvedība un kompetentās valsts institūcijas (t.i., tiesas) rīcība," norāda Tiesībsargs.

Jautājumu, vai konkrētais piemērs neliek domāt par, iespējams, negodprātību tiesā, Tiesībsargs komentēt nevēlējās, norādot: "Tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam. Tiesu varas neatkarība ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Tas ļauj tiesai pildīt savas funkcijas – spriest taisnīgu tiesu, nepakļaujoties ārējai ietekmei un paļaujoties vienīgi uz likumu."

Tiesneses Vīgantes palīdze portālam "Delfi" norādīja: "Visu, ko vēlējās, tiesnese ir pateikusi spriedumā, citu komentāru nebūs."

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā ir vairākas epizodes. Viena no epizodēm attiecas uz apsūdzēto Vilkasti un ir par viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) liela kukuļa pieprasīšanu no uzņēmējas par teritorijas plānojuma maiņu īpašumam Rusova ielā 1. Notikumi risinājās pirms aptuveni sešiem gadiem. Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste vēlējās iegūt tiesības Rusova ielā būvēt augstākas ēkas, nekā to paredzēja spēkā esošais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli no Vilkaste pieprasīja Strancis, bet kā starpnieks bija iesaistīts Janita. Prokurors uzsvēra, ka tieši Janitas liecības palīdzēja uzzināt par šādu noziegumu.

Tiesas motivācija, kas norādīta pilnajā spriedumā, liecina, ka pirmās instances tiesa nav apmierinājusi apsūdzības lūgumu un apsūdzētajai uzņēmējai Vilkastei nav piespriedusi reālu cietumsodu, jo, tiesneses Vīgantes ieskatā, tika "pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā". Tāpēc apsūdzētā sodīta ar naudas sodu. Taču, kā no sprieduma secinājis prokurors Māris Leja, tiesa kriminālprocesa ilgumu rēķinājusi nevis no kriminālprocesa uzsākšanas dienas 2008.gadā, kā to paredz arī Eiropas Cilvēktiesību prakse, bet gan no nozieguma pastrādāšanas dienas 2005.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!