Eksperti: Ziņojumā par iespējamām sekām bēgļu neuzņemšanas gadījumā iezīmēts tikai sliktākais scenārijs
Foto: AP/Scanpix

Lai arī Ārlietu ministrija (ĀM) savā informatīvajā ziņojumā "Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu" ir iekļāvusi teorētiski iespējamu informāciju, tā tomēr ir "iezīmējusi sliktāko iespējamo scenāriju", norādīja vairāki aptaujātie eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komentējot ĀM sagatavoto ziņojumu, politoloģe Iveta Kažoka norādīja, ka tajā iekļautā informācija teorētiski ir iespējama, taču vienlaikus pauda bažas, vai šī ir labākā taktika, atbildot baiļu diskursam, kas pašlaik valda Latvijas sabiedrībā. "Neesmu pārliecināta, vai uguni vajag dzēst ar uguni. Sabiedrībai varētu rasties maldinošs priekšstats, kā vispār funkcionē Eiropas Savienība (ES)," sacīja Kažoka.

Kažoka arī pauda uzskatu, ka pirmajām valsts amatpersonām - Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) - būtu jāuzrunā sabiedrība, skaidrojot, cik daudz ES nozīmē labā griba, solidaritāte, kā arī kopīgās vērtības. "Šobrīd bēgļu izmitināšana ir milzīga problēma, mums ir jāpalīdz, bet mums jārunā mierīgi, nesaasinot akcentus. Tam gan ir nepieciešamas politiskās līderības pazīmes," uzskata politoloģe. "Cilvēkus ir viegli nobiedēt - ar bēgļiem, ar ES un NATO iespējamo mūsu aizsardzības pārtraukšanu, taču abi šie bubuļi balstās bailēs, kas neļauj sabiedrībai kļūt gudrākai," viņa sacīja, uzsverot, ka mums nevajadzētu baidīties no katras ēnas.

Vaicāta, vai ministrijai drīzāk bija jāskaidro pats lēmumu pieņemšanas process un balsojumu iespējas, Kažoka izteica pieļāvumu, ka ĀM, redzot sarunas ES mērogā, nobijās no iespējamās Latvijas izolācijas, kā rezultātā "bilde tika maksimāli sabiezināta". Politoloģe arī atgādināja, ka normālos apstākļos jau pieminētās trīs valsts augstākās amatpersonas varēja mierīgi un skaidri pozicionēt situāciju, savukārt ĀM tikai atliktu skaidrot tehniskās detaļas un risinājuma variantus. "Es gan nesteigtos nosodīt ĀM, jo pieņemu, ka viņi aizstāj tās idejas, kurām būtu jānāk no augstākajām amatpersonām," sacīja Kažoka.

Savukārt "Eiropas kustības Latvijā" prezidents Andris Gobiņš sarunā ar skaidroja, ka jebkuram lēmumam ir ietekme arī uz citiem lēmumiem. "Cik to kāds varēs vai nevarēs pierādīt, tas jau ir cits jautājums. Ir ļoti svarīgi, ka ministrija norāda, kas var notikt," sacīja Gobiņš. "Ir skaidrs, ka Vācijas kanclere Angela Merkele ir tā pati valsts vadītāja, kurai šis ir ļoti augstas prioritātes jautājums. Ja mēs ļoti augstās prioritātes jautājumu muļļājam, agrāk vai vēlāk mēs varēsim, iespējams, novērot, ka kādu no mums svarīgiem jautājumiem mazāk sadzird. Par to nav jābrīnās," uzskata Gobiņš. Viņš gan uzsvēra, ka šos jautājumus tiešā veidā nevar sasaistīt ar NATO.

Tikmēr Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere sacīja, ka bēgļu jautājuma risināšanu nevajadzētu saistīt ar NATO apņemšanos sargāt dalībvalstis. Vaicāta par Latvijas politiķu vairākkārt pausto, ka diskusijas par solidaritāti bēgļu uzņemšanā skar arī jautājumu par solidaritāti NATO, vēstniece norādīja, ka Ungārija, kas pašlaik arī veic gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm, bēgļu jautājuma risināšanu nesaista ar patrulēšanu, jo "tās ir divas dažādas lietas".

"Mēs esam strikti un apņēmības pilni, lai arī kas notiktu, turpināt gaisa patruļas. Tās nevar tikt pārtrauktas, un par šādu iespēju nav arī notikušas diskusijas," uzsvēra vēstniece.

Jau vēstīts, ka valdība šodien apstiprināja ĀM iesniegto ziņojumu, kurā norādīts - ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas. ĀM vada Edgars Rinkēvičs (V), kura pārstāvētā partija "Vienotība" pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsvēra, ka Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai ar hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai (EK) ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kurām piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Jau ziņots, ka 9.septembrī Eiropas Komisija ierosināja pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā. Priekšlikums paredz steidzami pārvietot uz pārējām ES dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētājus, Latvijai turpmāko divu gadu laikā uzņemot 526 patvēruma meklētājus.

Latvijas valdība jūlijā vienojās, ka Latvija divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Par papildu 526 patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijas valdību veidojošās partijas nav spējušas vienoties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Angela Merkele Ārlietu ministrija Edgars Rinkēvičs Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ināra Mūrniece Laimdota Straujuma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form