Pašreiz apkopotie ASV Kongresa vēlēšanu rezultāti, kas liecina par republikāņu iegūto pārsvaru Senātā pār demokrātiem, Latvijas un ASV attiecībās principiālas izmaiņas neradīs, sacīja Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra.
"Ņemot vērā Velsā notikušā NATO samita rezultātus, samitā pieņemtos lēmumus un ASV prezidenta Baraka Obamas izteiktos paziņojumus vizītes Igaunijā laikā, Latvijas un ASV attiecībās principiālu izmaiņu nebūs. Ir skaidrs, ka republikāņu vairākums senātā iestāsies par to lēmumu īstenošanu, kas tika pieņemti Velsas samitā," sacīja Skudra.
Viņš piebilda, ka republikāņi ir nostiprinājuši savu vairākumu. "Taču viņi darbu sāks no 2015.gada 1.janvāra, tā ka par akcentiem ASV ārpolitikā un par to iespējamo maiņu varēs runāt nākamā gada sākumā," izteicās LU asociētais profesors.
"Kas attiecas uz citiem aspektiem - kā NATO, tā Eiropas Savienības (ES) kontekstā -, ir skaidrs, ka republikāņus neapmierina prezidenta Obamas abos pilnvaru periodos sasniegtie rezultāti ārpolitikā. Viņi uzskata, ka šīs politikas rezultātā ASV kļuvušas vājākas gan militāri politiski, gan ekonomiski un ar ASV pasaulē rēķinās mazāk nekā agrākajos gados. Tas liecina, ka gan Senāta vairākumā, gan Pārstāvju palātas vairākumā iestāsies par visām tām ASV prezidenta iniciatīvām, kas varētu kalpot ASV ietekmes nostiprināšanai, sadarbojoties ar sabiedrotajiem.
Vēl tikai redzēsim, vai republikāņiem būs kādas iniciatīvas, bet viens ir skaidrs - Obama pārvēršas par tā dēvēto "klibo pīli" vai "paralizēto pīli". Tas nozīmē, ka prezidents nevarēs virzīt savas likumdošanas iniciatīvas vai no republikāņiem saņemt atbalstu stratēģiskos lēmumos, vai, tieši otrādi, republikāņi var gribēt virzīt iniciatīvas, kam pretosies novājināts prezidents, un prezidents to var, tikai izmantojot veto tiesības. Taču tas liecina, ka prezidenta kā valsts vadītāja efektivitāte mazināsies," norādīja eksperts.
"Grūti spriest, vai mēs to jutīsim ārpolitikā attiecībā uz ES un Krieviju. Par to konkrētāk varēs runāt nākamgad, kad Kongress sāks savu darbību," izteicās Skudra.
Pēc viņa domām, tas, vai NATO varētu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas reģionā, būs atkarīgs galvenokārt nevis no vēlēšanu rezultātiem, bet no Krievijas ārpolitiskā kursa. "Ja Krievija izšķirsies par militārām aktivitātēm pret Ukrainu un palielinās pēdējā laikā novērojamās militārās aktivitātes Eiropai tuvajos ūdeņos un gaisa telpā, tad tas varētu izraisīt pretreakciju. Taču tas lielā mērā atkarīgs no Krievijas izvēles. Ir skaidrs - Krievijai jārēķinās, ka ASV Kongress ieņems stingrāku nostāju pret Krieviju, nekā tas bija raksturīgs prezidenta administrācijai. Tālab arī pieļauju, ka ES augstajai ārlietu pārstāvei Federikai Mogerīni varētu būt problēmas attiecībās ar ASV Kongresu, bet ne ar administrāciju," pauda Skudra.
Pēc Skudras domām, arī ASV aktivitātes Tuvajos Austrumos varētu nemainīties. "Nedomāju, ka republikāņi mēģinās mainīt ārpolitiku," izsacījās asociētais profesors.
Kā ziņots, otrdien notikušajās ASV Kongresa vēlēšanās republikāņi pārņēmuši kontroli pār Senātu, liecina sākotnējie rezultāti.
Republikāņi no demokrātiem jau pārņēmuši vismaz septiņas vietas Senātā un tagad kontrolē vismaz 52 no 100 senatoru vietām, sakaujot demokrātus Ziemeļkarolīnā, Arkanzasā, Kolorādo, Montānā, Dienviddakotā, Aiovā un Rietumvirdžīnijā.
Vēl tiek gaidīti rezultāti no Aļaskas štata, kurā notiek sīva cīņa, un republikāņi pirmo reizi kopš 2006.gada kontrolē abas Kongresa palātas, kas sarežģīs prezidenta Obamas atlikušos divus gadus amatā.
