Foto: Publicitātes foto
Mazie izdevēji pagaidām vēl ir piesardzīgi pret elektroniskajām grāmatām, taču arī viņu pūliņi ir ārkārtīgi svarīgi latviešu valodas saglabāšanai, intervijā pauda e-grāmatu dizaina un maketēšanas uzņēmuma "Burtlicis" vadītājs Māris Jonovs.

"Patlaban e-grāmata ir kā spoža brošiņa pie izdevēja žaketes. Tas ir prestiža jautājums vai goda lieta ‒ citiem ir un man arī būs! Šāda apziņa ir ārkārtīgi svarīga valodas, nācijas un arī kultūras nākotnei," atzina Jonovs, kura vadītais uzņēmums elektronisko grāmatu izveides pakalpojumus piedāvā vairākiem izdevējiem, piemēram, "Atēnai", "Jumavai", "Kontinentam", "Alis", "The White book" un citiem uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma nav grāmatu izdevniecība.

"Izdevēji pamatoti nav entuziastiski, jo tirgus vēl ir mazs. Mēs jebkurā jautājumā neesam priekšā citām valstīm, arī e-grāmatu ziņā mēs neesam priekšējās rindās. Piemēram, Vācijā e-grāmatas ir 1% no kopējās tirāžas, un, zinot, ka Latvijā grāmatniecības nozarē mēs esam vēl sliktākā situācijā, zinot, kādas Latvijā ir grāmatu tirāžas, tas nozīmē, ka Latvijā to vispār nav jēgas darīt," pastāstīja Jonovs un piebilda, ka ar e-grāmatu veidošanu tomēr ir jānodarbojas, jo, gaidot lielāku pieprasījumu un interesi vēlāk, jau var būt par vēlu.

Vienīgā Latvijas izdevniecība, kas pašlaik uztur savu e-grāmatu izplatīšanas platformu, ir viens no lielākajiem izdevējiem "Zvaigzne ABC". Tā pašlaik ir izdevusi nedaudz vairāk kā 450 grāmatu elektroniskās versijās, bet sagatavošanā ir vēl vairāki desmiti, paskaidroja izdevniecības pārstāvis Māris Polkmanis.

"Sagatavoto e-grāmatu skaits pēdējos gados ir pieaudzis ļoti strauji, jo cenšamies izdot elektroniski katru jauno grāmatu, ja vien autoram nav iebildumu," norādīja Polkmanis

Izdevniecība ir novērojusi arī strauju lasītāju intereses pieaugumu par e-grāmatām, lai gan joprojām interese kopumā ir salīdzinoši neliela.

Rēķinot proporcionāli "Zvaigznes ABC" e-grāmatu attiecību pret drukātajiem izdevumiem, tā ir pārsniegusi 10% robežu, bet, piemēram, daiļliteratūrai šis skaitlis tuvojas 15%, paskaidroja Polkmanis. Viņš sacīja, ka grāmatu pirātisms izdevniecību nebiedē, jo, lai arī tas ir nopietns apdraudējums, izdevniecībā uzskata, ka vairāk un ērtāk pieejamas legālās grāmatas samazina pirātismu.

Savukārt Jonovs ir kritisks pret cilvēkiem, kuri, domādami, ka dara labu darbu cilvēcei, cenšas kaut kā skenēt papīra grāmatas vai uzlauzt e-grāmatas, lai piedāvātu tās bez maksas.

"Viņi grauj izdevēju uzticību, kuri pēc tam baidās. Šie pirāti grauj arī lasītāju uzticību, kuri viļas kvalitātē. Lasītājs iegūst šādu grāmatu bez maksas, redz, ka tās ir sliktas kvalitātes, un izdara spriedumu par visām e-grāmatām, arī veikalā pirktajām. Šādi lietotāji nepirks arī tās retās legālās grāmatas," uzskata Jonovs.

Spriežot par elektronisko grāmatu nepieciešamību, viņš pavēstīja, ka situācijā, ka daudzi cilvēki prot lasīt angļu valodā un aizvien prot lasīt krievu valodā, ir svarīgi darīt kaut ko, lai latviešu valoda nepazustu.

"E-grāmatas nekādā gadījumā neizspiedīs no tirgus papīra grāmatas, vismaz tuvākajā nākotnē. Taču papīra grāmatas subsidēs e-grāmatas. Jā, papīra grāmatu ir un kādu laiku vēl būs vairāk nekā elektronisko, bet drukāto grāmatu skaits jebkurā gadījumā samazināsies. Ja nebūs elektronisko grāmatu, grāmatu skaits vienkārši samazināsies, un nekas vietā nenāks. Ja būs vismaz elektroniskās, niša nepaliks tukša," klāstīja Jonovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!