Viņš norādīja, ka iegūtie dati liecina, ka arī kopumā no 2000. līdz 2010.gadam 57% pieaugušo emigrantu ir sievietes, pārsniedzot sieviešu īpatsvaru palicēju vidū, un tas apdraud Latvijas iedzīvotāju produktīvo potenciālu.
Hazans informēja, ka emigrantu vīriešu vidū vērojama arī lielāka tendence atgriezties dzimtenē un atgriezušos emigrantu vidū vīriešu īpatsvars ir 60%.
Tomēr Hazans pastāstīja, ka daudz lielāks risks Latvijas demogrāfijai ir saistīts ar emigrantu vecuma struktūru. Pētījuma dati liecina, ka divas trešdaļas emigrantu 2010.gada beigās bija jaunāki par 35 gadiem un tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz šīs vecumgrupas īpatsvaru palicēju vidū.
"Dati liecina, ka 35 līdz 44 gadus veci vīrieši ir proporcionāli pārstāvēti emigrantu vidū, savukārt tikai desmitā daļa emigrantu ir vecāki par 54 gadiem. Atgriezušie emigranti kopumā ir nedaudz vecāki kā visi aizbraucēji, bet daudz jaunāki nekā palicēji," pētījumā secinājis Hazans.
Pētījums liecina, ka kopumā pērnā gada beigās augsti izglītotu cilvēku īpatsvars emigrantu vidū bija nedaudz augstāks nekā palicēju vidū ‒ attiecīgi 24% pret 21%.
Hazans, prezentējot pētījumu, norādīja, ka gan starp izbraucējiem pirms Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, gan starp pēdējā viļņa emigrantiem ir daudz lielāks augsti izglītoto īpatsvars un mazāka vai vienāda personu ar pamatizglītību proporcija nekā starp palicējiem.
Savukārt laika posmā no 2004. līdz 2008.gadam emigrantu vidū ar tādu pašu augstskolu beidzēju īpatsvaru kā palicējiem vairāk ir cilvēku ar vidējo izglītību un mazāk to, kam vidējās izglītības nav.
Pētījuma dati liecina, ka vidēji tikai 26% emigrantu strādā algotu darbu, kurā lielā mērā izmanto savu kvalifikāciju vai izglītību, kaut arī citā profesijā. Vislabākā atbilstība starp emigrantiem vērojama kontinentālajā Eiropā ‒ tur savu kvalifikāciju vai izglītību izmanto 36% aizbraucēju.
Viszemākais rādītājs savas kvalifikācijas vai izglītības izmantošanā ir Īrijā strādājošajiem, tur savu izglītību vai kvalifikāciju izmanto 19% no emigrantiem. Pētījuma dati liecina, ka savu kvalifikāciju vai izglītību biežāk izmanto tie, kuriem ir augstākā izglītība.
Izdevums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" sniedz jēdziena "nacionālā identitāte" skaidrojumu un parāda, ar ko tā atšķiras no citām identitātēm, kāpēc tā ir tik nozīmīga gan indivīdam, gan valstij.
Skaidrojot nacionālo identitāti, analizēta arī pilsoniskā un etniskā nacionālisma mijiedarbība valstiskās piederības veidošanās procesā. Īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskajai atmiņai, tostarp salīdzinot latviešu un krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas atšķirības.