Ar grozījumiem pilsonības likumā Krievija mēģina turpināt izmantot pilsonību kā ģeopolitisku instrumentu, kaut arī oficiāli tiek uzsvērts, ka grozījumi nepieciešami, tāpēc, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Jau ziņots, ka Krievijā no jūlija sāks darboties tā dēvētā vairāku pasu sistēma, ļaujot pretendēt uz Krievijas pilsonību arī cilvēkiem, kuriem jau ir citas valsts pilsonība, ceturtdien ziņoja Igaunijas laikraksts "Postimees".
Runājot par šo soli, pētnieks aicināja atskatīties pagātnē, kad 2008.gadā Gruzijas kara laikā Krievija pamatoja savu bruņoto spēku atrašanos Dienvidosetijā un Abhāzijā ar savu pilsoņu aizsardzību. Tur dzīvojošie Krievijas pilsonību ieguva, sākot no 2002.gada, kad Krievijas parlaments pieņēma grozījumus pilsonības likumā.
Tas ļauj pētniekam secināt, ka Krievijas vadmotīvs ģeopolitikas un drošības politikas līmenī ir padarīt pieejamu ne tikai Krievijas pilsonību. Tas ir arī Krievijas vēstījums ar mērķi vājināt kaimiņvalstu juridiskās robežas, viņš uzskata. Tādā veidā ir iespējams iejaukties citu valstu iekšlietās, pamatojoties uz savu pilsoņu un viņu tiesību aizstāvību., vienlaikus atgādinot par iespēju pielietot arī spēku, sprieda eksperts.
"Der atcerēties, ka šobrīd ir runa par likuma grozījumiem, ne par jaunu likumu. Šādā gadījumā var runāt par esošās prakses turpināšanu, nevis par jaunas ieviešanu," sacīja Balodis.
Viņa ieskatā, galvenā mērķauditorija ir Lugaņska un Donbasa Ukainā, kā arī Moldova – valstis, kurās ir problēmas ar separātistu režīmiem. Balodis sacīja, ka, viņaprāt, grozījumi likumā paredzēti, lai sakārtotu juridiskos jautājumus, kas saistīti ar pilsonību un pilsonības izplatīšanu separātistu kontrolētajās teritorijā, tādā veidā audzējot Krievijas pilsoņu masu un iegūstot papildu politisko argumentu, lai turpinātu iejaukties konfliktos.
"Krievijas mediji ziņo, ka pamatauditorija ir Baltkrievija, Ukraina, Kazahstāna, Moldova. Es vairāk skatos uz Ukrainu un Moldovu, kur esošajiem separātistiem ir nepieciešams atvieglot pilsonības iegūšanu. Pagājušajā gadā arī Ukrainā sākās pilsonības piešķiršanas atvieglošanas pasākumi, tieši Lugaņskā un Donbasā, paātrinot Krievijas pilsonības iegūšanas procesu," skaidroja pētnieks.
Runājot par to, vai šāds Krievijas solis var radīt apdraudējumu Latvijai, Balodis norādīja, ka eksistē kāds cits sarežģījums. Ārlietu ministrija ir vērsusies pie Krievijas ar lūgumu sniegt informāciju, cik daudz Latvijas nepilsoņu patiesībā ir Krievijas pilsoņi. Taču Krievija kaut kādu iemeslu dēļ šādus informācijas pieprasījumus ignorējot. Viņa ieskatā, tas ir vēl viens piemērs, kā Krievija neievēro normālas starptautiskās attiecības informācijas apmaiņas ziņā.
Balodis pavēstīja, ka atsevišķos gadījumos valsts drošībai var rasties riski, piemēram, kādās provokācijās var piedalīties cilvēki, kuri šķietami ir Latvijas nepilsoņi, bet patiesībā tie ir Krievijas pilsoņi, par kuriem Latvijas valstij nav informācijas.
"Manuprāt, atsevišķās situācijas šis var kļūt par problēmas aspektu. Domāju, ka Krievija tādu informāciju par nepilsoņiem arī neizpaudīs, jo pretējā gadījumā cilvēki zaudētu nepilsoņa statusu un Latvija neatzīst dubultpilsonību ar Krieviju," teica pētnieks.
Jautāts, cik plašs interesentu loks Latvijā varētu izmantot šādu piedāvājumu, Balodis pauda, ka tā ir zīlēšana kafijas biezumos. Viņaprāt, tā nebūtu liela sabiedrības daļa, jo cilvēku skaits, kuriem ir nepilsoņa statuss, aizvadīto gadu laikā samazinās. Nepilsoņu statuss vairāk ir vecāka gada gājuma cilvēkiem, tāpēc, pētnieka ieskatā, šī nebūs akūta problēma, ka pēkšņi Latvijā strauji nokristos nepilsoņu skaits un tikpat strauji pieaugtu Krievijas pilsoņu skaits.
"Šis ilgākā termiņā var nospēlēt zināmu lomu. Krievija kritizē Latviju tieši jautājumā par nepilsoņiem un nav neiespējami, ka paralēli tam mēģina piešķirt Krievijas pilsonību Latvijas pilsoņiem," pieļāva Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.
Viņaprāt, pastāv arī cita problēma – ja cilvēkiem tiek paziņots, ka viņi vairs nav Latvijas nepilsoņi, bet ir Krievijas pilsoņi, cilvēkiem ir nepieciešama vīza un uzturēšanās atļauja. Tas radītu pašiem cilvēkiem juridiskas grūtības un vienlaikus vairs nevarētu "mest akmeni Latvijas dārziņā" par nepilsoņu statusu.
Balodis sacīja, ka, viņaprāt, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Krievija neatklāj informāciju par Latvijas nepilsoņiem, kuri ir Krievijas pilsoņi. Tāpat viņš neizslēdza situāciju, ka Krievija var sākt izrādīt "savas lielās rūpes un demonstrēt sevi kā gādīgu valsti, kas var parūpēties par nepilsoņiem Latvijā, par kuriem neviens cits negrib rūpēties".
Kā vēstīts, Krievija aprīlī apstiprināja jaunu likumu par pilsonības piešķiršanu, ļaujot ārzemniekiem saņemt Krievijas pilsonību kā otro pilsonību.
Lai iegūtu Krievijas pilsonību, vairs nebūs jāatsakās no jebkuras citas valsts pilsonības. Atcelta arī prasība, ka pilsonības iegūšanai pretendentam Krievijā jānodzīvo vismaz pieci gadi un jāuzrāda apliecinājums par legāliem ienākumiem.
Jaunā sistēma stāsies spēkā jūlijā – 90 dienas pēc likuma izsludināšanas, kas notika 24. aprīlī.
Krievijā darbs pie grozījumiem likumā par pilsonības piešķiršanu sākās jau 2018.gadā, kad Krievija pieņēma jaunu valsts migrācijas politikas koncepciju, paredzot atvērt Krieviju visiem, kas vēlas tajā dzīvot un strādāt.
Jaunā pilsonības likuma autori cer, ka Krievijas pases iegūs līdz desmit miljoniem cilvēku, galvenokārt krieviski runājošie no bijušajām Padomju savienības valstīm, aprīlī ziņoja Laikraksts "The Moscow Times".
Parlamenta apakšpalātas Valsts domes spīkera vietnieks Pjotrs Tolstojs februārī sacīja, ka likumdevēji vēlas pieņemt grozījumus ātri, un pēc tam Krievija "sāks aizsargāt savus pilsoņus".
Likumprojekts abās parlamenta palātās tiešām tika pieņemts ātri, neskatoties uz to, ka jaunā koronavīrusa dēļ izsludinātais ārkārtējais stāvoklis apgrūtināja likumdevēju darbu, un viņi sapulcējās uz sēdēm tikai konkrētās nedēļas dienās.