Mits norādīja, ka Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) patlaban visvairāk var pārmest cilvēktiesību neievērošanu cietumos.
Tāpat Latvijai problēmas varētu sagādāt sūdzības ECT jautājumos par tiesību uz taisnīgu tiesu neievērošanu saistībā ar tiesas procesa ilgumu.
Mits uzsvēra, ka problemātiska no cilvēktiesību aspekta ir situācija, ka Latvijā ieslodzītajiem nav iespējams pārsūdzēt atteikumu tikties ar radiniekiem, kā arī tas, ka joprojām sadzīves apstākļi apcietinājuma vietās un cietumos ir ļoti slikti.
ECT tiesas tiesnese, RJA profesore Ineta Ziemele pastāstīja par jauno pilotspriedumu procedūru, ko sākusi pielietot ECT. Tā attiecas uz gadījumiem, kad par vienu un to pašu gadījumu ECT var vērsties ļoti daudzi vienas valsts iedzīvotāji - kad pastāv ļoti liela valsts sistēmas problēma. Kā piemēru viņa minēja situāciju Polijā saistībā ar tā dēvētajiem "īres griestiem", kad saistībā ar šo jautājumu ECT varētu vērsties apmēram miljons Polijas pilsoņu. Tādos gadījumos ECT var pieņemt lēmumu, kas attiecas uz nākamajām jau izskatītajai lietai analogām lietām.
Pēc Ziemeles domām, arī Latvijā pastāvošais administratīvā procesa regulējums, kas nosaka drošības līdzekļu pārskatīšanu, varētu tikt uzskatīts par sistēmas problēmu.
Diskusijā par vārda brīvības un neiecietības problemātiku ECT nolēmumos runāja arī Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktors Artūrs Kučs un par pulcēšanās un vārda brīvību - Valsts cilvēktiesību biroja Diskriminācijas novēršanas daļas vadītāja Līga Bikseniece.
Jau ziņots, ka diskusijas mērķis ir veidot izpratni par cilvēktiesībām demokrātiskā sabiedrībā, analizējot Latvijas situāciju un ECT praksi lietās par vārda un pulcēšanās brīvību, savlaicīgu un taisnīgu tiesu, ieslodzīto tiesībām un citiem jautājumiem.
Diskusiju organizē RJA tālākizglītības programma un "Sorosa fonds - Latvija" sadarbībā ar Eiropas Padomes Informācijas biroju un Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūtu.