Eksperts: Latvija drīkst atcelt 'radio klausīšanās nodevu'
Foto: LETA

No Latvijas Autortiesību likumā būtu jāizslēdz tā dēvētā "radio klausīšanās nodeva" jeb "publiskā izpildījuma" definīcija, bet strīdu gadījumus būtu jāvērtē tiesām. Šādas likuma izmaiņas nebūtu pretrunā ar starptautisko Bernes konvenciju, kuru parakstījusi arī Latvija, portālam "Delfi" sacīja autortiesību eksperts advokāts Mārcis Krūmiņš. Saeima par to sāks lemt jau šonedēļ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekš Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) brīdinājusi, ka Nacionālās apvienības iniciatīva pēc skandalozā "Mājas svētības" gadījuma izslēgt no likuma tā dēvēto "radio klausīšanas nodevu" būs pretrunā ar Latvijas parakstīto Bernes konvenciju par autortiesībām.

Savukārt Krūmiņš portālam "Delfi" uzsvēra, ka Latvijai saskaņā ar Bernes konvencijas pantu par papildus iespējamiem darbu brīvas izmantošanas gadījumiem ir tiesības noteikt kārtību, kā regulēt dažādu darbu publisko atskaņošanu.

"Publiska atskaņojuma iespējas pastāv, saskaņojot sabiedrības un autoru intereses. Taču ir jautājums, kā tas ir formulēts mūsu pašu Autortiesību likumā un tam pakārtotajos likumdošanas aktos," sacīja eksperts.

Konvencija nosaka, ka "[..] Savienības valstu likumdošanas akti var atļaut reproducēt presē un raidīt ēterā vai pa vadiem vispārējai zināšanai avīzēs vai žurnālos publicētus rakstus par aktuāliem ekonomiskiem, politiskiem vai reliģiskiem jautājumiem vai analoģiska rakstura ētera raidījumus gadījumos, kad tiesības uz šādu reproducēšanu, raidīšanu ēterā vai pa vadiem nav speciāli atrunātas. [..] Tomēr vienmēr skaidri jānorāda avots; šā noteikuma pārkāpšanas tiesiskās sekas nosaka tās valsts likumdošanas akti, kurā aizsardzība tiek pieprasīta."

Mainot Autortiesību likumu, būtu iespējams ievērot visas konvencijā paredzētās atrunas, kas radītu lielāku skaidrību gan lietotājiem, gan arī tiesību normu piemērotājiem, uzsvēra Krūmiņš.

Ja Latvijā Autortiesību likumā "publiskais izpildījums" vairs nebūtu definēts, strīdu gadījumos par radio publisku atskaņošanu lēmumus pieņemtu tiesa. Krūmiņš uzskata, ka tas šajā saspringtajā situācijā būtu veiksmīgs risinājums, jo tiesneši, taisot nolēmumus, ņemtu vērā visus apstākļus un citu Eiropas valstu tiesu prakses pieredzi saistībā ar publiskā izpildījuma strīdus gadījumiem. Patlaban tiesneši drīkst darboties tikai tajās robežās, ko tiem nosaka likums.

Autortiesību eksperts uzsvēra, ka pašlaik Latvijā Autortiesību likuma regulējums ir nepilnīgs, jo atbilstoši likumā teiktajam publiskais izpildījums ir tas, kas notiek "ārpus ierastā ģimenes loka", taču tā ir tikai viena no pazīmēm, definējot publisko izpildījumu. Šis regulējums ir nepilnīgs un rada liekas problēmas.

Ņemot vērā likumā pausto, policija ziedu maiņas punktā "Mājas svētība" noformējot protokolu un piemērojot sodu par radio atskaņošanu bez licences, formāli ir rīkojusies pareizi un atbilstoši likumam. Tomēr jautājums ir plašāks - kāds ir likuma mērķis, tajā nosakot publiskā izpildījuma definīciju, uzsvēra Krūmiņš. Mērķa noteikšana vairāk ir politikas jautājums, viņš piebilda.

Pašlaik speciāli izveidota darba grupa Kultūras ministrijā vērtē Autortiesību likuma iespējamās izmaiņas tieši par jēdziena "publiskais izpildījums" definējumu. Pašlaik darba grupā apkopo izteiktos priekšlikumus. Viedokļi, meklējot autoriem un sabiedrībai pieņemamu vienošanos, ir atšķirīgi, un pieņemt lēmumu nebūšot vienkārši, pastāstīja Krūmiņš, kurš arī ir šīs darba grupas loceklis.

Tikmēr jautājumu par NA sagatavotajiem Autortiesību likuma grozījumiem, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā, paredzēts iekļaut jau šīs nedēļas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā un nodot izvērtēšanai Saeimas komisijās.

Portāls "Delfi" jau vēstīja par gadījumu bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosināja atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".

Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

AKKA/LAA
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form