NRTP logo

Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) jāpaliek kā autonomai vienībai, kura nav Ministru kabineta vai citas valsts institūcijas pakļautībā, uzskata Rīgas Stradiņa Universitātes radošais pētnieks Sergejs Kruks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Ļoti bīstami ir pakļaut medijus uzraugošu institūciju zem valdības institūcijām. Nav prātīgi pielīdzināt medijus citiem uzņēmumiem, kā tas tika mēģināts ar sabiedrisko radio un televīziju 90.gadu sākumā", sacīja Kruks.

Pēc viņa teiktā, kādreiz iecerētā NRTP nodošana Kultūras ministrijas pakļautībā nebūtu lietderīga. "Ja NRTP nodos valdības pakļautībā, tai būs birokrātiska funkcija bez garīgās sastāvdaļas."

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vēstuli Saeimai, ar lūgumu izvērtēt NRTP nepieciešamību un tās locekļu darbības lietderību, Kruks vērtē kā "ļoti biedējošu." "Tas ir enerģisks komjauniešu izlēciens."

"NRTP ir kritizējama, tai ir daudz trūkumu, ir nepilnības arī personāla sastāvā, taču šais iestādei jābūt, turklāt būtu bīstami, ja tās darbību saskaņotu ar pagājušā gadsimta 20.gados rakstīto Satversmi, kurā neko nevar atrast par sabiedrisko mediju eksistenci," teica eksperts.

Pēc viņa teiktā, Satversmē neesot vietas šādai sabiedriskos medijus uzraugošai institūcijai. "Demokrātijas garam neatbilst, NRTP pieskaņošana Satversmei pēc likuma burta", teica Kruks.

Kruks piekrīt viedoklim, ka NRTP nav jāveic represīvā funkcija, bet gan jānodarbojas ar ētisku jautājumu risināšanu un medijos attēlotās vardarbības ietekmes analīzi.

Eksperts uzsvēra, ka bažas rada Saeimas vēlēšanu rezultāti, jo partijas, kas veido tagadējās un nākamās Saeimas kodolu ir neapmierinātas ar mediju darbu. "Pastāv risks, ka medijos ripos galvas. Turpmākais atkarīgs no žurnālistu spējas pašorganizēties, atdzīvināt žurnālistu savienības darbu, atzīt, ka cunftē ir problēmas. Ja paši neatrisināsim tās, būs liela vēlme no politiķu puses "palīdzēt"", sacīja Kruks.

Viņaprāt pēc šīm vēlēšanām, būšot vēl lielāka vēlme kontrolēt žurnālistu darbu. Viņš atzīmēja, ka jaunajai Saeimai jārisina jautājums par mediju īpašniekiem, nodrošinot, lai sabiedrībā būtu zināma aktualizēta informāciju par izmaiņām mediju īpašnieku struktūrās.

Tāpat viņš uzskata, ka likumdošanā nepieciešams precīzāk noformulēt mediju monopolstāvokļa un dominējošā stāvokļa definīcijas. "Uz medijiem nevar attiecināt normas, kas attiecas uz parastiem uzņēmumiem, jo medijs rada īpašu produktu, kura iedarbība nav salīdzinām ar kāda produkta patēriņu vai tā iedarbību."

Kruks uzsvēra, ka neesot skaidrs, kāpēc "dabīgā nāvē nomiris Sabiedrisko raidorganizāciju likums". Pēc viņa teiktā, nākamā Saeima "strīdēsies" par digitālās televīzijas paketēšanas principiem.

Speciālists sacīja, ka pagaidām "jāliek mierā" esošais Radio un televīzijas likums, "jo tajā vienmēr var atrast vietas un izteikumus, kas var nospēlēt par labu brīviem medijiem."

Eksperts uzskata, ka 9.Saeimai jārisina jautājums par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajai televīzijai un radio. "Šīs vēlēšanas parādīja, ka politiķi varētu būt ieinteresēti brīvu un neitrālu mediju eksistencē, tas ir iespējams, ja sabiedriskie mediji ir finansiāli neatkarīgi. Finansējums no parlamenta uzliek papildu vēlmi iztapt vienai partijai," rezumēja Kruks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form