Foto: LETA
Par spīti plaši vērojamai digitalizācijas tendencei pat pēc desmit gadiem izmantosim papīra dokumentus, šādu viedokli intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta profesors Anderšs Flūdstrems, kurš Rīgā piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē par lieljaudas datu apstrādi un mākoņdatošanu.

Viņš norādīja, ka tehnoloģiju lietotājus var iedalīt vairākās grupās, sākot no pionieriem un beidzot ar vēlīnajiem sekotājiem. Piemēram, Zviedrijā liela nozīme informācijas tehnoloģiju (IT) lietošanas līmenī ir ģimenei un draugiem, jo skolas nenodrošina gana lielu iesaisti.

"Digitālā plaisa ir visās valstīs Eiropā. Zviedrijā tā tika ignorēta, uzskatot, ka tā pazudīs, kad cilvēki nomirs un vecos nomainīs jauni cilvēki, taču tā nenotika," konferencē izteicās Flūdstrems.

Viņš pauda viedokli, ka tas būs viens no lielākajiem izaicinājumiem. Intervijā "Nozare.lv" eksperts pauda bažas, ka var izveidota līdzīga situācija kā 18.-19.gadsimtā, kad bija ievērojama plaisa starp lasītpratējiem un tiem, kas neprot lasīt. Viņaprāt, šādā ziņā spēju lietot internetu var pielīdzināt spējai lasīt.

Flūdstrems redz lielu lomu izglītības sistēmai, kas patlaban īsti nestrādā. "Cenšamies panākt, lai tā strādā, veidojot sacensības skolām un skolēniem, tā cenšamies ieinteresēt. Domāju, ka līdzīgi būs arī Latvijā," sprieda eksperts.

Runājot par vecāka gada gājuma cilvēku apmācīšanu lietot IT, viņš norādīja, ka plaisa samazināsies, ja izdosies labi iesaistīt jauniešus. Eksperts norādīja, ka pirmais solis ir kļūt par interneta lietotāju, taču jāiet uz priekšu, lai kļūtu par inteliģentāku lietotāju un iemācītos meklēt internetā, izmantot e-pastu, izveidot savu blogu, attīstīt projektus.

"Daudzi iemācās maksāt rēķinus vai atrast slimnīcas mājaslapu internetā, taču gribētos, lai viņi varētu apgūt vairāk, jo tad viņiem varētu būt labāka dzīve," teica eksperts.

Viņš atzina, ka patlaban IT un mākoņskaitļošanas jomā viena no būtiskām problēmām ir drošība, taču no Flūdstrema teiktā var secināt, ka lielāku lomu viņš tur saskata pašiem galalietotājiem. "Mums pieejamā statistika liecina, ka vairāk nekā 50% lietotāju nekad nemaina paroles. Stokholmā manai mājai maina durvju kodu ik pēc trīs mēnešiem, un uzskatu, ka tas ir jādara. Neredzot sejas internetā, cilvēki uzskata, ka tas ir anonīmi. Kad runā par drošību, viņi uzskata, ka tas ar viņiem nenotiks, taču tas noteikti notiks," sprieda eksperts.

Viņaprāt, ir būtiski ne tikai atrast dažādus vīrusus, bet arī novērst noziegumu, un tas lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka. "Lielā pilsētā cilvēki izvairās no noteiktām vietām un nedara noteiktas lietas," salīdzinājumu minēja Flūdstrems.

Savukārt runājot par privātā biznesa lomu drošības jautājumos, viņaprāt, tas atkarīgs no kompānijas stratēģijas, nosakot līdzsvaru starp drošības garantēšanu un citām aktivitātēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!