Eksperts: 'pirmšķietami' nav pamata apšaubīt 'pabalstu griestu' likumu nodošanu referendumam

Kusiņš portālam "Delfi" norādīja, ka Satversme liedz nodot tautas nobalsošanai budžeta likumu un nodokļu jautājumus, taču trīs Saeimas ceturtdien atbalstītie likumi, kas pagarina pabalstu "griestu" termiņus, nav ne gadskārtējais budžeta likums, ne nodokļu likumi.

Ja par to kāds šaubās, tad būtu jāvērtē, vai šie likumi, kurus pēc 37 Saeimas deputātu pieprasījuma prezidents apturējis un par kuriem tiks uzsākta parakstu vākšana referenduma ierosināšanai, nesatur kādus nosacījumus, kuru dēļ Satversme liegtu par tiem rīkot referendumu. "Taču pirmšķietami, manuprāt, tā nav," sacīja Kusiņš.

Kusiņš arī norādīja, ka lēmumu par likumu apturēšanu un parakstu vākšanu pēc deputātu pieprasījuma pieņem prezidents, un, ja šāds lēmums ir pieņemts, tad prezidents to ir izvērtējis un nav pamata diskusijām.

Jau ziņots, ka 2009.gadā valdība nolēma no pērnā gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim ierobežot bezdarbnieka pabalsta un slimības pabalsta izmaksu, bet no pērnā gada 3.novembra līdz 2012. gada 31.decembrim - arī maternitātes un paternitātes pabalsta izmaksu, nosakot šiem pabalstiem "griestus" vidēji 350 latu mēnesī jeb 11,51 latu dienā, un pieskaitot 50% no summas, kas pārsniedz noteiktos "griestus".

Ceturtdien Saeima nolēma pagarināt šos ierobežojumus līdz 2014.gada 31.decembrim turpināt ierobežot izmaksājamo maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu un piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru.

Pēc Saeimas lēmuma 37 Saeimas deputāti, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības, pieprasīja Valsts prezidentam apturēt likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Satversme paredz, ka prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis apturēt Saeimā ceturtdien pieņemto sociālo pabalstu likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem, līdz ar to Centrālajai vēlēšanu
komisijai (CVK) ir jārīko parakstu vākšana referenduma ierosināšanai.

Ja tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita (aptuveni 153 000 parakstu), CVK triju dienu laikā būs jāizsludina referendumu.