Eksperts: privātā medicīna spēj attīstīties pati

Privātā medicīna patlaban ir vienīgā veselības aprūpes zona, kas dzīvo bez jebkāda valsts atbalsta un ir spējīga pašattīstīties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr arī privātajam sektoram nākas saskarties ar vairākām problēmām, intervijā biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" akcentē SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Eksperts atgādina, ka veselības aprūpes finansējums Latvijā nekad nav bijis pietiekams - tas svārstījies no 3,2% līdz 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Šis ir visu laiku mazākais finansējums veselības aprūpei civilizētajā Eiropā. Piemēram, Rietumeiropas valstīs veselības aprūpei atvēl 6%-12% no IKP. Absolūtajos skaitļos rādītāji ir dramatiski - ja Eiropā vidēji gadā ir 2000-3000 eiro (1400-2100 lati) uz vienu iedzīvotāju, tad Latvijā tie ir 195 eiro (136,5 lati)," salīdzina Rēvalds.

"Privātais uzņēmējs savā ziņā uzņemas risku un balsta valsts sektoru, piemēram, mēs valsts medicīnas iestādēs uzstādām tehnoloģiskās iekārtas, par kuru lietošanu valsts no pacientiem saņem naudu," uzsver Rēvalds.

Privātie uzņēmēji medicīnā pārsvarā fokusējas uz darbību ambulatorajā veselības aprūpē. Eksperts uzsver, ka lielāka iespēja attīstīties un izdzīvot ir daudzprofilu uzņēmumiem. Kā veiksmīgākos piemērus šajā jomā viņš min lielākos medicīnas centrus - "ARS", "Dziedniecība", "Elite" un "Veselības centrs 4".

Savukārt monoprofila darbības iestādes ir pakļautas daudz lielākiem riskiem. Tomēr arī šajā segmentā kā veiksmīgi minami vairāki uzņēmumi - "E.Gulbja laboratorija", "NMS laboratorija", "Centrālā laboratorija", gremošanas slimību centrs "Gastro", kā arī vairākas privātās acu un ginekoloģijas klīnikas.

Privāto sektoru patlaban ietekmē vairāki faktori. "Mūs noteikti ietekmē maksātspējas krišanās brīvajā tirgū, tajā segmentā, kur par pakalpojumiem maksā paši pacienti. Ir sarežģījušās attiecības ar veselības apdrošināšanas sabiedrībām, kuras ekonomisko grūtību dēļ sašaurina sadarbību ar ārstniecības iestādēm un spiež samazināt pakalpojumu cenas. Ekonomiskajā telpā parādās negodīga konkurence, izmantojot ēnu ekonomikas metodes, publiskajā sektorā aktivizējas neformāla maksājumu pieņemšana. Dažas valsts slimnīcas ir uzsākušas radikālu samazinājumu, ko var apzīmēt ar cenu dempingu," atzīst Rēvalds.

SIA "Veselības centrs 4" kā privātā medicīnas iestāde tika dibināta 1994.gadā, un patlaban tā kļuvusi par vienu no vadošajām privātajām daudzprofila medicīnas iestādēm Latvijā ar attīstītu filiāļu tīklu - veselības un atpūtas centrs "Cīrulīši", integrēti medpunkti vairākos Rīgas uzņēmumos, kā arī jaunā skaistuma klīnika "4.Dimensija", estētiskās medicīnas centrs "Wellslim centrs". Pērn uzņēmums strādājis ar 8,6 miljonu latu apgrozījumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form