Viņš norādīja, ka šī summa veidojas, saskaitot 41 miljonu latu, kas ir depresijas radītais produktivitātes zaudējums, kad darbinieks šī iemesla dēļ ilgāk slimo un neiet uz darbu, ar 27 miljoniem latu, ko valsts no cilvēkiem neiegūst izdarīto pašnāvību dēļ.
"Viens cilvēks dienā iekšzemes kopproduktam dod 19,01 latu. Ja šo summu sareizina ar 15, kas ir tas dienu skaits, ko cilvēks caurmērā gada laikā nestrādā depresijas dēļ, un vēl pieskaita slimības lapas sociālās izmaksas - 55 latus, bet šī vienādojuma summa - 340,01 lats - tiek sareizināts ar tiem 120 000 darbspējīgo iedzīvotāju, kas ik dienu sastopas ar nozīmīgiem depresijas simptomiem, iznāk nepilns 41 miljons," stāstīja Rancāns.
"Savukārt pašnāvību dēļ uz 100 000 iedzīvotāju potenciāli tiek zaudēti 450 dzīves gadi. Ja tos sareizina ar 2 118 595 iedzīvotājiem, iegūst 9534 potenciāli zaudētus dzīves gadus, bet, sareizinot tos ar naudas summu - 2832 latiem -, ko valstij gadā dod viens cilvēks, iegūst nepilnus 27 miljonus," paskaidroja RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs.
"Tāpēc ir jautājums: Kur investēt, lai šīs izmaksas mazinātu?" vaicāja Rancāns, bilstot, ka, lai izvairītos no šiem zaudējumiem, būtu lietderīgi palielināt valsts sniegtās izmaksas depresijas ambulatorajai ārstēšanai, kas patlaban ir 257 826 lati gadā, un veicināt gan ārstu, gan medikamentu pieejamību.
Kā preses konferencē pastāstīja Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds, saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem Latvijā ir 100 000 līdz 120 000 darbspējīgo ar depresijas simptomiem, kuriem nepieciešama depresijas diagnostika un ārstēšana.
Ja skatās procentuāli, tad, pēc "Finbalt" 2010.gadā veiktā pētījuma datiem, sūdzības par izteiktiem depresijas simptomiem pauduši 7,6% aptaujas dalībnieku. Līdzīgi rādītāji ir arī Eiropā - katru gadu aptuveni 7% cieš no smagas depresijas, bet trauksmes simptomus un vieglākas formas depresiju izjūt līdz 25% cilvēku.
Kā uzsvēra Tērauds, depresijas pacientu aprūpes uzlabošanai ir nepieciešams informēt sabiedrību par šo saslimšanu, uzlabot depresijas atpazīšanu primārās aprūpes etapā, kā arī uzlabot aprūpes pieejamību un kvalitāti, piemēram, uzlabojot psihiatru pieejamību reģionos, veidojot psihiatriskās aprūpes centrus un gādājot par lielākiem atvieglojumiem medikamentu iegādē.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks Andrejs Doveiks žurnālistiem pastāstīja, ka būtu jādomā arī par to, ko iespējams paveikt bez budžeta līdzekļiem: "Profilakse ir svarīgāka par to, ko dara medicīna. Ir jāskatās, kā risināt problēmas, kad tās tikai top, un par to ir jādomā ģimenē, skolā, bērnudārzā: cik gatavs cilvēks ir dzīvei, kā viņš spēj īstenot savus mērķus."
Tāpat Doveiks norādīja, ka dažādu līmeņu profesionāļiem būtu jātiek skaidrībā ar vislabāko taktiku - cik daudz darba depresijas pacientu ārstēšanā jādara ģimenes ārstam, cik - speciālistiem, un kurā brīdī jānotiek šai pacienta virzībai pie psihiatra. Viņš uzsvēra, ka tāds pakalpojums kā psihiatra apmeklējums ir pieejams gan ar, gan bez ģimenes ārsta nosūtījuma, turklāt tas ir valsts apmaksāts. Būtiski ir arī tas, cik ilgi par pacientu tiek gādāts stacionāri, cik - ambulatori.
Savukārt Rancāns piebilda, ka RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra ir izdevusi ģimenes ārstiem domātu rokasgrāmatu "Depresijas un neirotisko traucējumu diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas ģimenes ārstiem", kas kalpos kā vadlīnijas laicīgai depresijas pamanīšanai un ārstēšanai.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne pauda, ka sarežģījumus slimības diagnosticēšanā rada gan depresijas maskētais raksturs, gan arī tas, ka cilvēki par to nevēlas vai pat kautrējas runāt. "Svarīgi ir depresiju atpazīt jau primārajā veselības aprūpes līmenī," sacīja Rūrāne, "jo depresija ir ārstējama."
Kā pastāstīja ģimenes ārste Ārija Bušmane, jautājuma risināšanai ir nepieciešams turpināt ārstu izglītošanu, jo strādāšana ar depresijas slimniekiem prasa ilgu laiku. It sevišķi, ja pacients atsakās atzīt saslimšanu. Viņa norādīja, ka depresija var būt gan kā atsevišķa, gan arī kā papildu diagnoze: "Daudzām slimībām un akūtiem stāvokļiem klāt nāk depresija, kas tos paildzina," pauda ģimenes ārste.
Viņa paskaidroja, ka depresiju, kuras raksturīgākās pazīmes ir interešu un dzīvesprieka zudums, bezmiegs, aizkaitināmība, apetītes traucējumi, pazemināts pašvērtējums, grūtības koncentrēties, nogurums un domas par pašnāvību, veido trīs sastāvdaļas: iedzimtība, audzināšana un ārējā vide. "Ja visi komponenti būs nelabvēlīgi, tad cilvēks būs starp tiem, kas saslims ar depresiju," sacīja Bušmane. Viņa pastāstīja, ka depresijas ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no tās smaguma, taču vidēji tas ilgst no četriem līdz sešiem mēnešiem.
Kā pastāstīja Rancāns, viens no veidiem, kā sabiedrība tiks informēta un izglītota par šīs slimības nopietnību, iespējām to diagnosticēt un ārstēt, ir mājaslapas "www.depresija.lv" izveide. Tajā būs īsa un kodolīga informācija gan par slimību, gan par iespējām ārstēties, psihiatru saraksti, uzticības tālruņu numuri, iespēja izpildīt testu vai uzdot savu jautājumu speciālistam.
Jau ziņots, ka šonedēļ Latvijā pirmo reizi norisinās Psihiskās veselības nedēļa, kas veltīta depresijas problēmas aktualizēšanai. Dažādas aktivitātes psihiskās veselības nozīmes aktualizēšanai norisināsies līdz pat 12.oktobrim. Savukārt šodien tiek atzīmēta Psihiskās veselības diena.