Eksportspējas stiprināšanai reģionos tapušas jaunas Reģionālās politikas pamatnostādnes
Foto: LETA

Otrdien, 19. novembrī, Ministru kabinets apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku septiņiem gadiem un kārtējam Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam.

"Latvijas konkurētspēja ir stipras pašvaldības un reģioni, tāpēc mums jāvirzās uz reģionālo atšķirību samazināšanu pēc iespējas ātrāk. Lai to panāktu, ir jāsper lieli soļi – septiņos gados reģionos papildus jārada ievērojams IKP pieaugums, kas ir līdzvērtīgs viena gada IKP Vidzemē vai Latgalē. Tāpēc mēs esam sagatavojuši plānu kā to sasniegt – Reģionālas politikas pamatnostādnes paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu ES fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai," dokumentu raksturojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes preses konferencē atgādināja, ka šī valdība uzsākusi dažādas reformas, tajā skaitā administratīvi teritoriālo reformu, taču ne visi sabiedrības locekļi saprot, kāds tieši labums būs no reformas. "Es sadzirdu cilvēkus un izprotu viņu neizpratni, tādēļ turpmāk būšu vēl prasīgāks premjerministrs un prasīšu no saviem ministriem, lai viņi skaidro sabiedrībai, ko dara, kāpēc to dara un kāds labums no tā," sacīja Kariņš.

Valdībā apstiprinātās Reģionālās politikas pamatnostādnes Kariņš raksturoja kā tādas, kas "ļoti labi uzrunā to, kas mūs nākotnē sagaidīs Latvijas reģionos, kāda būs šī politika un kā mēs saredzam kā valdība uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas". Pēc viņa teiktā, tās norāda uz to, ka turpmāk, skatoties uz Eiropas Savienības fondiem, mēs virzīsimies prom no domas "apgūt līdzekļus".

"Apgūt līdzekļus var nozīmēt apgūt lietderīgi, bet var arī nozīmēt ne pārāk lietderīgi, bez ietekmes uz apdzīvotību, ienākumu līmeni un uzņēmējdarbības aktivitāti. Tas, ko ministrs Pūce ierosina, un es viņu atbalstu, ka mēs nākotnē virzīsim līdzekļus uz infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides attīstību. Lai ir konkurence arī starp pašvaldībām par konkrētiem projektiem, kur būs jāparāda, kā šie līdzekļi palīdzēs uzņēmējdarbības attīstībai, algu un nodarbinātības paaugstināšanai," skaidroja Ministru prezidents.

Pūce paskaidroja, ka šis dokuments ir sagatavots, lai atbildētu uz nozīmīgu problēmu Latvijas ekonomikā, kas ir būtiska ienākumu nevienlīdzība regionos jau ilgstošā periodā un ar pieaugošu tendenci. Šī atšķirība arī liedz pilnībā izmantot darbinieku potenciālu un rada sava veida negatīvu spirāli uz leju, uzsvēra ministrs. Tas rada arī iedzīvotāju aizplūšanu un arvien mazāku uzņēmēju vēlmi investēt regionos.

Ministrs atgādināja, ka jau iepriekšējo valdību laikā reģionu attīstībā ir daudz ieguldīts, taču šīs pamatnostādnes rada konceptuāli jaunu pieeju tam, kā turpmāk koncentrēt ieguldījumus reģionālās attīstības nodrošināšanai. Turpmāk tiks vērtēts, vai valsts un pašvaldību ieguldījumi tiks vērsti uz konkrētu un zināmu investoru, kas ir gatavs reģionos izveidot ražotni vai uzņēmumu eksportējošos sektoros.

"Tikai eksportējošo sektoru attīstība nodrošinās to, ka visa Latvijā būs iedzīvotājiem ienākumi, kas ļaus palikt reģionos ārpus Lielrīgas," sacīja Pūce. Ministrs arī piebilda, ka šī mērķa īstenošanai būs nepieciešami spēcīgi reģioni un pašvaldības. Pūce uzsvēra, ka valdībā apstiprinātais dokuments dod startu ES fondu plānošanas nākamajā perioda ieguldījumiem reģionos.

Ko sola dokuments

Viens no galvenajiem rīcības virzieniem ir reģionālās ekonomikas attīstība. Tā ietvaros plānots sniegt atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai, tai skaitā nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, reģionālo inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei. Uzņēmējiem būs pieejams atbalsts iekārtu un tehnoloģiju iegādei. Plānots pilnveidot nodokļu politiku uzņēmējdarbības veikšanai reģionos, kā arī mazināt pašvaldību radīto birokrātisko slogu uzņēmējiem. Cilvēkresursu piesaistei reģionos plānoti ieguldījumi darba algu palielināšanā un mājokļu pieejamības darbaspēkam nodrošināšanai, norāda VARAM.

Otrs būtisks virziens, kam plānots nozīmīgs atbalsts ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem. Tiks sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldības pakalpojumu ēkās, pirmskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai.

Tiks ieguldīts arī infrastruktūras sakārtošanā, pakalpojumu saņemšanai gan klātienē, gan attālināti, samazinot birokrātisko slogu iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanā. Plānoti ieguldījumi arī ilgtspējīgas publiskās ārtelpas sakārtošanai. Plānots arī sniegt atbalstu ceļu tīkla infrastruktūras sakārtošanai un citiem alternatīviem mobilitātes veidiem.

Ņemot vērā publiskā finansējuma samazināšanos reģionālai attīstībai, kā arī nepieciešamību pielāgot pakalpojumu tīklu iedzīvotāju skaita izmaiņām konkrētās teritorijās, svarīgi, lai īstenotie pasākumi būtu ar lielāku pievienoto vērtību un nestu atdevi ilgākā laika perspektīvā.

Attiecīgi plānots atbalstīt viedus risinājumus, kas uzlabos pašvaldību funkciju īstenošanu, samazinot pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, veicinās cilvēku dzīves kvalitātes celšanos, kā arī samazinās ietekmi uz vidi un izmantos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Lai sasniegtu iecerēto, panākot efektīvākus risinājumus teritorijās, plānots celt kapacitāti gan plānošanas reģioniem, gan pašvaldībām, gan vietējām kopienām, uzsver VARAM.

Pamatnostādnēs noteikto reģionālās politikas mērķu sasniegšanai un plānoto pasākumu īstenošanai indikatīvi nepieciešamais finansējums kopā sastāda 2 187 198 857 eiro.

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku septiņiem gadiem. Izvērtējot pašreizējo reģionālo attīstību, tiek definēti turpmākie reģionālās politikas mērķi, uzstādījumi un rīcības virzieni, kā arī plānotie rezultāti.

Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.

Reģionālās politikas mērķi skaitļos ir izteikti šādi – 1,657 miljardu eiro IKP pieaugums reģionos (IKP uz 1 iedzīvotāju atšķirības samazinātu no 47% līdz 55%); 486 miljoni eiro piesaistītās privātās investīcijas reģionos; 729 miljonu eiro piesaistītais ieguldījums darba algu fondā reģionos (darba algas atšķirību starp reģioniem samazinātu no 73% līdz 89%).

Realizējot pamatnostādnes, iedzīvotājiem reģionos būs lielākas darba iespējas, tai skaitā, iespējas strādāt attālināti un labāk apmaksātu darbu. Tiks uzlaboti dzīves apstākļi – sakārtota publiskā telpa, lielākas mājokļa pieejamības iespējas, pieejamāki un kvalitatīvāki pakalpojumi, kā arī lielākas mobilitātes iespējas darba vietu un pakalpojumu sasniedzamībā. Būs lielākas iespējas piedalīties teritoriju izaugsmes veicināšanā, īstenojot vietējās iniciatīvas, sola VARAM.

Uzņēmējiem pēc pamatnostādņu realizēšanas būs pieejama nepieciešamā infrastruktūra, tehnoloģijas un iekārtas, tādējādi paverot iespējas uzņēmējiem vairāk ieguldīt attīstībā. Būs pieejams gan konsultatīvs, gan finansiāls atbalsts uzņēmuma un inovācijas attīstībai, mazināsies birokrātiskais slogs, un tiks nodrošināti nepieciešamie speciālisti, atbilstoši uzņēmuma vajadzībām.

Pamatnostādņu projektā noteiktie reģionālās politikas uzstādījumi tiks iekļauti Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam saturā un kalpos par pamatu Eiropas Savienības fondu finansējuma plānošanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem periodā no 2021. līdz 2027. gadam.

Reģionālās politikas pamatnostādņu uzstādījumi tika apspriesti piecos reģionālajos forumos laikā no 2019. gada marta līdz maijam, kuros piedalījās ministriju, plānošanas reģionu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citas ieinteresētās puses.

No 2019. gada 9.-22. augustam pamatnostādņu projekts tika publicēts VARAM tīmekļa vietnē, nodrošinot sabiedrības līdzdalības iespējas. Īstenotas arī citas sabiedrības līdzdalības aktivitātes un individuālas konsultācijas ar sadarbības partneriem.

VARAM ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā. Pašreizējās spēkā esošās pamatnostādnes darbības termiņš ir 2019. gads.

Tags

Novadu reforma Eiropas Savienība Juris Pūce Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Comment Form