Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabinetam atbalstot Ekonomikas ministrijas piedāvāto obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanas scenāriju, pieņemts lēmums jau no nākamā gada 1. janvāra būtiski samazināt OIK maksājuma daļu uzņēmumu un mājsaimniecību elektrības rēķinos.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka no nākamā gada 1. janvāra būtiski samazināsies elektrības rēķini visiem Latvijas patērētājiem, būtiski samazinot OIK maksājuma daļu rēķinos.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) paskaidroja, ka valdībā panāktā vienošanās ir laba ziņa visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Vienošanās paredz "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, turpmākos gadus izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.
"Nākamais gads ir spilgts piemērs, ka elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem tiks samazināta līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un mūsu uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, elektrības rēķinu cenu samazinājums būs īpaši svarīgs. Paredzams saglabāt arī atbalstu intensīvajiem elektroenerģijas lietotājiem, lielajiem koncerniem, kā arī aizsargātajiem lietotājiem – maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm. Turpmākos trīs gadus strādāsim pie OIK rēķina daļas samazināšanas, izmantojot "Latvenergo" dividendes. Tas ir tas, kas nav noticis līdz šim, ka ienākumi, kas tiek saņemti no enerģētikas sektora, tiek arī šim sektoram novirzīti," preses konferencē sacīja Vitenbergs.
Ministru kabinets uzklausīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" un atbalstīja tajā ietverto OIK samazināšanas scenāriju.
Scenārijs paredz novirzīt "Latvenergo" koncerna dividendes OIK mazināšanai un pārējām valsts budžeta vajadzībām. Scenārijs paredz OIK samazināšanu no šobrīd fiksētās 22,68 EUR/MWh likmes līdz 17,51 EUR/MWh 2021. gadā un turpmāk līdz 13,25 EUR/MWh 2023. gadā.
"Scenārijs paredz saglabāt finansējumu pārējām prioritārajām aktivitātēm (atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, VPP un NEKP īstenošanai). Tādējādi salīdzinājumā ar esošo situāciju, mazinot izdevumus par elektroenerģiju, tiktu veicināta komersantu konkurētspēja un izdevumu samazinājums mājsaimniecībām. Vienlaikus ar šo risinājumu tiktu nodrošināts, ka daļa "Latvenergo" koncerna dividenžu būtu pieejamas citām budžeta vajadzībām," teikts ziņojumā.
"Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšana ir būtiska gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta, palielināšanas perspektīvas. Pēdējos gados daudz un dažādos formātos diskutēts par dažādām iespējām OIK sistēmas sakārtošanai, sākot no atbalstu saņemošo elektrostaciju uzraudzības stiprināšanas, lai izskaustu negodprātīgos komersantus, un beidzot ar dažādiem variantiem OIK samazināšanai un līdz pat pilnīgai OIK sistēmas atcelšanai," paziņojumā presei norādīja Vitenbergs.
Ekonomikas ministrijas konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" tika sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, piedāvājot vairākus scenārijus OIK problemātikas risināšanai – OIK pieauguma scenāriju, OIK noturēšanas scenāriju līdzšinējā apmērā, OIK samazināšanas scenāriju, OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenāriju un OIK pakāpeniskas samazināšanas scenāriju.
"Iepazīstoties ar visiem iepriekš izvērtētiem potenciālajiem risinājumiem, to ieguvumiem un riskiem, ir skaidrs, ka leģitīmi izveidotu atbalsta sistēmu bez valstij dārgas tiesvedības uzreiz izbeigt nevaram. Bet varam gan mazināt valsts atbalsta apmēru atbilstoši valsts, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju, maksātspējai, gan meklēt citus avotus atbalsta izmaksu segšanai. Šobrīd kā situācijai un iespējām vairāk atbilstošu uzskatām valsts atbalsta apmēra arvien lielāku segšanu no "Latvenergo" peļņas, šim mērķim ik gadu novirzot desmitiem miljonu eiro. Tas savukārt ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau 2021. gadā vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi," uzsver ekonomikas ministrs.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un no tās izrietošās budžeta ieņēmumu prognozes tuvākajos gados, valdība par optimālāko risinājumu atzina OIK pakāpeniskas samazināšanas scenāriju, kas paredz novirzīt "Latvenergo" koncerna dividendes OIK pakāpeniskai mazināšanai turpmākajos gados, kā arī finansējumam pārējām valsts budžeta vajadzībām, skaidro Ekonomikas ministrija.
Šis scenārijs paredz OIK samazināšanu no šobrīd fiksētās 22,68 EUR/MWh likmes līdz 17,51 EUR/MWh 2021. gadā un turpmāku samazināšanu 2022. un 2023. gadā. Finansējuma apjoms OIK mazināšanai tiek prognozēts apmērā, kas nepieciešams, lai pēc pašreizējām prognozēm par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) izmaksām 2024. gadā nebūtu nepieciešama papildu valsts budžeta dotācija un tiktu nodrošināta turpmāka OIK mazināšanās.
Vienlaikus no "Latvenergo" dividendēm plānots arī turpmāk līdz 2023. gadam segt atbalsta izmaksas aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, valsts pētījumu programmas enerģētikā, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanai. Līdz ar to plānots, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" 2021. gadā dividendēs, ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli, no 2020. gada pārskata gada peļņas valstij izmaksās ne mazāk kā 89 640 000 eiro, 2022. gadā – ne mazāk kā 74 500 000 eiro, un 2023. gadā – ne mazāk kā 74 500 000 eiro.
Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, norāda ministrija.
Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.
Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to gala lietotāji fiksētās izmaksas sedz atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.
OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2019. gadā un turpmāko četru gadu prognoze ir apkopota tabulā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
