Likums stāsies spēkā jau nākamā gada 1.janvārī, bet valsts un pašvaldību iestādēm būs pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskām un juridiskām personām ne vēlāk kā 2004.gada 1.janvārī, jo pašlaik vēl ne visas iestādes to tehniski var izdarīt.
Likuma nosacījumi nebūs piemērojami un elektroniskais paraksts neradīs tiesiskas sekas līgumiem par nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības, līgumiem, kuri atbilstoši likumam ir spēkā neesoši, galvojuma līgumiem un ķīlas nodrošinājumiem, ko piešķir vai sniedz personas, kas nedarbojas saistībā ar viņu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju, kā arī ģimenes un mantojuma tiesību darījumos.
Jau vēstīts, ka valdība elektronisko dokumentu likuma projektu akceptēja jau 2001.gada 18.septembrī, Saeima to pirmajā lasījumā pieņēma pagājušā gada oktobrī, bet kopš tā laika parlamenta deputāti likumu neskatīja.
Tieslietu ministrija Saeimas vilcināšanos kritizēja, paužot, ka pašreizējais tehnikas un informācijas tehnoloģiju (IT) attīstības līmenis dod iespēju gan privātpersonām, gan valsts un pašvaldību iestādēm sazināties savā starpā, kārtot darījumus un pārsūtīt informāciju ne tikai tiešos kontaktos vai apmainoties ar papīra dokumentiem, bet arī elektroniskā veidā, un tikai likuma trūkums kavē izmantot IT radītās iespējas realitātē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
