Elksniņš portālam "Delfi" norādīja, ka ir iepazinies ar SAB nosūtīto vēstuli, tomēr nedrīkst izpaust tās saturu un līdz ar to SAB lēmuma iemeslus, taču jautāts, vai viņam pašlaik ir pielaide valsts noslēpumam, deputāts atbildēja noraidoši.
"Es varu apstiprināt to, ka Satversmes aizsardzības biroja paziņojums atbilst īstenībai un vienam no Saeimas deputātiem ir atteikta pielaide valsts noslēpumam, bet diemžēl šī vēstule ir tik slepena, ka nevaru nosaukt tā deputāta vārdu un uzvārdu, kuram pielaide ir atteikta," sacīja Elksniņš.
Viņš arī piebilda, ka aicina gan SAB, gan Ģenerālprokuratūru "rīkoties atbilstoši tiesiskuma un atklātības koalīcijas deklarētajiem principiem un atklāt sabiedrībai faktus gan par atteikuma iemesliem, gan šī deputāta vārdu un uzvārdu".
"Tiešām paradoksāls gadījums. Manuprāt, visiem taču ir skaidrs, par ko ir runa," teica Elksniņš. Viņš arī ironiski piebilda - likumā varētu noteikt, ka piederība kādam koalīcijā neesošam politiskam spēkam ir pamats liegumam saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Deputāts arī pieļāva, ka šī SAB lēmuma pārsūdzēšana varētu būt pakāpiens ceļā uz Satversmes tiesu vai pat Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
Tieši Elksniņš pašlaik ir SC frakcijas izvirzītais pārstāvis darbam Saeimas Nacionālajā drošības komisijā, taču bez pielaides valsts noslēpumam viņš tajā darboties nevar. Viņš pauda, ka, viņaprāt, SC frakcijai nemaz neesot vērts deleģēt savu pārstāvi šajā komisijā.
Savukārt SC frakcijas pārstāvis Andrejs Klementjevs portālam "Delfi" teica - kamēr pats Elksniņš nepateiks, ka nevar piedalīties Nacionālās drošības komisijas sēdēs, frakcija nekā nerīkošoties un nevirzīšot citu kandidātu.
Līdz šim pielaide valsts noslēpumam atteikta vēl diviem SC frakcijas deputātiem - Jānim Urbanovičam un Sergejam Mirskim.