Latvijas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir pārspīlēta, jo gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas, Baltijas valstis šo energoresursu patēriņam iegūs no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, trešdien, 2. martā, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pauda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.
Saeimas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis atklāja gāzes piegāžu drošības jautājumam veltīto sēdi, aicinot EM un citus ar enerģētikas jomu saistītos ekspertus skaidrot, kas notiks gadījumā, ka tuvākajā laikā Latvija piedzīvos gāzes piegādes problēmas, kādas ir alternatīvas Krievijas gāzei un kā mainītos gāzes cena, ja tā tiktu pirkta no cita piegādātāja.
Šaicāns informēja, ka Latvijai būtisks stratēģiskās drošības elements ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kurā jau patlaban pieejamas 5,4 teravatstundas (TWh) jaudas. Pēc viņa teiktā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija patlaban strādā, lai atteiktos no dabasgāzes pārglabāšanas tarifa, tādējādi nodrošinot iespējas ilgāk glabāt gāzi Inčukalna krātuvē.
Viņš uzsvēra, ka Krievija nav vienīga gāzes piegādātāja Latvijai, jo pastāv arī citi gāzes ieguves ceļi. Pēc Šaicāna teiktā, valdība ir devusi skaidru signālu, ka sistēmas drošībai nepieciešamas iegādāties papildus sašķidrināto dabasgāzi (LNG)
"Nevajag pārvērtēt Krievijas gāzes lomu Baltijas valstu gāzes apgādē. Tā ir bijusi nozīmīga, tas nenozīmē, ka gāzi nav iespējams iegūt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim gāzes piegādes noteica cena, bet praktiski varam saņemt gāzi pa citiem starpsavienojumiem" teica Šaicāns, piebilstot, ka patlaban Baltijas valstis kopīgi risina jautājumu par gāzes jaudu palielināšanu.
Stāstot par Krievijas gāzes alternatīvām, EM eksperts uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par Klaipēdas LNG termināla lomu Baltijas valstu gāzes apgādē.
Šaicāns stāstīja, ka Klaipēdas LNG termināla jaudas tehniski atļauj Baltijas valstīm piegādāt apmēram 40 TWh, no kurām aptuveni 20 TWh nepieciešamas Lietuvai, Latvijai – 10 TWh, bet Igaunijai – 5 TWh. "Ir iespējams pārorientēt gāzes piegādi no Klaipēdas, tāpēc Baltijas valstis patlaban izstrādā plānu, kas tostarp paredz gāzes piegādi no Klaipēdas uz Inčukalnu," atzina EM eksperts.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par iespējamām cenu izmaiņā, ja mainās gāzes piegādātājs, Šaicāns atturējās izteikt prognozes, ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību, tajā pašā laikā viņš atzina, ka gāzes cenas nosaka birža.
Deputāts Jānis Cielēns (JKP) vaicāja, vai Latvija nepieļāva kļūdu, savlaicīgi neattīstot Skultes LNG termināla projektu, un vai tiešām Latvijai nebūtu jādomā par savu LNG termināli, kā to dara Igaunija.
Šaicāns paskaidroja, ka EM nekad nav iebildusi LNG terminālu projektu īstenošanai, ja šie projekti tiek īstenoti par privātiem līdzekļiem, neprasot valsts subsīdiju.
"Latvija bijuši vairāki potenciāli projekti – Rīgā, Skultē, Kurzemes piekrastē. Tie visi bijuši projektu stadijā. Ja šie projekti nav attīstīti, tad tam ir bijis kāds iemesls, piemēram, apjoma garantija un vai kāds šo gāzi lietos. Nav kritiski svarīgi, no kurienes Inčukalnam piegādā gāzi – no Klaipēdas vai Skultes, jo jautājums ir par to, reģionā ir vajadzīgas liekas gāzes jaudas. Klaipēda nodrošina reģionam nepieciešamo apjomu," uzsvēra EM pārstāvis, piebilstot, ka gadījumā, ja kāds veļas attīstīt privātu LNG termināla projektu un redz tam ekonomisku pamatu, tad Latvija tam neiebilst.
EM pārstāvis arī uzsvēra, ka nepatiess ir priekšstats par lētāku gāzi, ja Latvijai būtu savs LNG termināls, jo gāzes cenu nosaka birža. Tāpat viņš norādīja, ka valstij būt jādomā par savu infrastruktūru tad, ja esošā nespētu nodrošināt to, kas valstij nepieciešams, bet patlaban tirgū nav vērojamas problēmas.
Tāpat Šaicāns pauda, ka Latvija ir apņēmusies īstenot Eiropas "zaļo kursu", kas tostarp paredz ar gadiem būtiski samazināt gāzes patēriņu. "Gāzes patēriņš pēc būtības samazināsies, tāpēc ir jautājums, vai ieguldījumi LNG terminālā atmaksāsies," piebilda ministrijas eksperts.
Dombrovskis vēlējās zināt, kādas patlaban ir Latvijas saistības ar Krievijas gāzes piegādātāju un vai Latvijai ir rīcības brīvība mainīt piegādātāju. AS "Latvijas gāze" Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis uzsvēra, ka patlaban svarīgāks jautājums par līgumsaistībām ir spēja piegādāt patērētājiem gāzi. Lapsalis informēja, ka patlaban gāzes Latvijā pietiek, vienlaikus "Latvijas gāze" veic pārrunas ar citiem gāzes tirgotājiem reģionā par iespējām iegādāties šo resursu nākamajam periodam.
Jau vēstīts, ka valdība iepriekš vienojās dibināts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" kopuzņēmums, kas attīstīs vēja parkus. Šis lēmums pieņemts ar mērķi mazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas dabasgāzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
