Ekonomikas ministrija pauž bažas par turpmākām iespējām jauno dalībvalstu uzņēmumiem brīvi konkurēt ES tirgū pakalpojumu sektorā un uzskata, ka šāds direktīvas projekts nav atbalstāms.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) uzsvēra, ka brīva personu pārvietošanās un brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite ir galvenie Eiropas Savienības pamatprincipi.
"Pašlaik viens no galvenajiem šiem pamatprincipiem - brīvs pakalpojumu tirgus - faktiski nedarbojas, tāpēc ir būtiski, ka Pakalpojumu direktīva tiek pieņemta, saglabājot izcelsmes valsts principu. Līdz ar pakalpojumu tirgus atvēršanu, Latvijas uzņēmēji bez papildus ierobežojumiem uz līdzvērtīgiem nosacījumiem varēs brīvi sniegt pakalpojumus visās ES dalībvalstīs," sacīja Kariņš.
Izcelsmes valsts princips paredz, ka pakalpojumu sniedzēji citā ES dalībvalstī darbojas pēc savas valsts likumiem, izņemot atsevišķas jomas.
Ekonomikas ministrija uzsver, ka šis princips ir viens no galvenajiem instrumentiem brīvas pakalpojumu kustības nodrošināšanai Eiropas Savienības iekšējā tirgū un tas mazina esošās normatīvo aktu atšķirības ES dalībvalstīs, kas ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem jaunu tirgu apgūšanai pakalpojumu sektorā, kā arī turpmākai ekonomiskai izaugsmei.
Ekonomikas ministrija un valdība ir skaidri paudusi savu nostāju, ka direktīvas projektā noteiktais izcelsmes valsts princips ir būtisks direktīvas elements un tā svītrošana nav pieļaujama.
Ekonomikas ministrija jau gatavo ziņojumu valdībai par radušos situāciju un gadījumā, ja direktīvas projektā tiek svītrots būtiskais izcelsmes valsts princips, Latvijas un Eiropas Parlamenta deputāti tiks aicināti neatbalstīt direktīvas projektu kopumā.
Tāpat tiks vērtētas iespējas, sadarbojoties ar līdzīgi domājošām dalībvalstīm, panākt Latvijas interesēm neatbilstošu priekšlikumu bloķēšanu turpmākai virzībai Eiropas padomē.
Nākamnedēļ, 16.februārī, notiks Eiropas Parlamenta balsojums pirmajā lasījumā par direktīvas projektu par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Šis būs ļoti nozīmīgs balsojums, kas parādīs, vai būs iespējams panākt kompromisu starp dažādajām un diametrāli pretējām interesēm būtiskākajos direktīvas projekta jautājumos un vai direktīvas pamatā tiks saglabāts izcelsmes valsts princips, norādīja EM.
Lai arī Eiropas kopienu dibināšanas līgums nosaka tiesības brīvi sniegt pakalpojumus ES, tomēr dalībvalstis līdz šim ir izmantojušas dažādus administratīvus šķēršļus un normatīvo aktu atšķirības, lai kavētu vai pat padarītu neiespējamu īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
