Foto: DELFI

Nolūkā mazināt degvielas cenas, Ekonomikas ministrija (EM) rosina līdz 2023. gada 31. decembrim atteikties no prasības degvielai pievienot obligāto biodegvielas piejaukumu.

Koalīcijas partneri jau 2. maijā konceptuāli vienojās, ka no šā gada 1. jūlija biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai nebūs obligāts.

Savukārt EM izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai grozījumus noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, ar kuriem rosināts noteikt terminētu obligātā biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanu laika periodā no šā gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasību piemērošana būtu brīvprātīga, kur degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varētu izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM skaidroja, ka degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas no piecām komponentēm. Vislielākās izmaksas – 40% - gala cenā veidojas no pašas degvielas cenas, kurā ietilpst arī 5-6% biopiejaukuma izmaksas. Otra būtiskākā pozīcija ir akcīzes nodoklis (35%) un trešā būtiskākā pozīcija ir pievienotās vērtības nodoklis (17%).

Mazākā apmērā degvielas cenu ietekmē degvielas uzpildes stacijas uzturēšanas izmaksas (7%) un nenozīmīgu daļu degvielas gala cenā veido izmaksas par naftas drošības rezervju uzglabāšanu (šīs izmaksas nodevas veidā tiek attiecinātas uz katru degvielas komersantu, kurš tās iekļauj degvielas gala cenā).

"Tā kā ir politiskā vienošanās degvielai piemērojamo nodokļu nosacījumus nemainīt, tad ir iespējams degvielas mazumtirdzniecības cenu ietekmēt, uz laiku atceļot obligāto biodegvielas piejaukuma prasību," pauž ministrijā.

Iepriekš EM parlamentāra sekretāre Ilze Indriksone (NA) atzina, ka atteikšanās no biodegvielas piejaukuma degvielas cenu varētu samazināt par 12-14 eiro centiem, bet gadījumā, ja degvielas cenas turpinās augt, tad šī lēmuma rezultātā pieaugums nebūs tik straujš. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka šī lēmuma rezultātā samazināsies degvielas cenas, turklāt šis solis neskars valsts budžetu.

Pēc EM pārstāves teiktā, šāds priekšlikums tiek virzīts, jo degvielas cenas ietekmē tostarp pārtikas cenas. Turklāt šāds solis saskaņots ar Eiropas Komisiju.

Ministrijā atgādināja, ka Eiropas Savienības direktīva par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu paredz, ka katra dalībvalsts degvielas piegādātājiem nosaka pienākumu nodrošināt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars galapatēriņam transporta nozarē līdz 2030. gadam būtu vismaz 14%.

Ar valdības lēmumu, dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma.

Kopš 2019. gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs. Atjaunīgo energoresursu īpatsvars transportā Latvijā 2020. gadā bija 6,73%.

Saeima patlaban vērtē kolektīvo iesniegumu par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, tomēr koalīcijas atbalsta šai iniciatīvai patlaban nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!