Šogad situācija Latvijas darba tirgū turpinās uzlaboties, tomēr lēnākos tempos, nekā tas bija iepriekšējos divos gados, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols.
Pēc EM eksperta teiktā, no vienas puses, to ietekmēs zemās bāzes efekta pakāpeniskā samazināšanās darba tirgū, bet, no otras puses, iespējamā izaugsmes tempu palēnināšanās saistībā ar notikumiem Ukrainā un Krievijas importa embargo ieviešanu.
Ozols uzsvēra, ka ir nepieciešami tūlītēji risinājumi demogrāfijas tendenču negatīvo seku mazināšanai, kas turpmākajos gados arvien vairāk ietekmēs situāciju darba tirgū.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaita pieaugums turpināja palēnināties. Kopumā gada otrajā ceturksnī bija nodarbināti 889 100 iedzīvotāju jeb 59,3% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2013.gada otro ceturksni, nodarbinātības līmenis ir palielinājies par 1,4 procentpunktiem.
"Tendence arvien skaidrāk iezīmē sarežģīto demogrāfisko situāciju, ko apliecina arī nodarbinātības līmeņa pieaugums kopsolī ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita kritumu," skaidroja EM eksperts.
Šā gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 995 300, kas bija par 8400 jeb 0,8% mazāk nekā 2013.gada atbilstošā periodā. Tikmēr turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte - iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 1,1 procentpunktu un bija 66,4%.
Bezdarba līmenis 2014.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada atbilstošo periodu, samazinājās par 0,7 procentpunktiem - līdz 10,9%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni tas samazinājies par 1,2 procentpunktiem.
"Būtiski samazinājies ilgstošo darba meklētāju īpatsvars darba meklētāju vidū. Salīdzinot ar 2013.gada otro ceturksni, ilgstošo darba meklētāju īpatsvars ir samazinājies par 8,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, - par 3,4 procentpunktiem. Kopumā šā gada otrajā ceturksnī bez darba bija 106 200 iedzīvotāji, no kuriem bez darba ilgāk par gadu bija 42 400 jeb 40,2%," informēja Ozols.
