Korupcijas risku būvniecībā mazinātu būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izveide, kurai patlaban tiek meklēts finansējums, informēja Ekonomikas ministrijas (ES) Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Pamats vienotas sistēmas izveidei jau ir radīts, līdz ar grozījumiem Būvniecības likuma 4. pantā un Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos.

"BIS būs iekļauta informācija par katru būvi no ieceres brīža līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, tajā skaitā par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem būvniecības jomā. Patlaban tiek risināts jautājums par būvniecības informācijas sistēmas finansēšanu, pēc kura atrisināšanas sistēma varētu sākt darboties," stāsta EM speciālisti.

Līdz ar BIS ieviešanu tiks novērsta informācijas dublēšanās, nodrošināta kļūdu kontrole un novērsta nepilnīgu datu reģistrēšana. Sistēma atvieglotu būvinspekcijas darbu un atvieglotu piekļuvi aktuālākajai informācijai, kā arī nodrošinātu publisku būvniecības kontroli, kas varētu mazināt nelikumīgu būvniecību valstī.

EM darba grupa, sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, patlaban gatavo nozari reglamentējošo likumdošanas aktu grozījumus. Darba grupa apskata visas nozares problēmas, tostarp korupciju, un meklē iespējamos risinājumus. Tāpat paredzēts, ka tiks izstrādātas jaunas būvniecības pamatnostādnes, kā arī būvniecības programma 2009. - 2014. gadam.

Par pirmo soli pretī labākai valsts kontrolei pār nozari var uzskatīt pašlaik notiekošo Valsts būvinspekcijas un Valsts energoinspekcijas apvienošana.

Apvienotā inspekcija papildus pārņems Valsts darba inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, kas saistītas ar būvniecības kontroli. Apvienošana ļaus novērst funkciju pārklāšanos būvniecības kontroles jomā, kā arī samazinās laiku, kas būvniekam jāpavada saskarsmē ar valsts institūcijām.

Sabiedriski politiskā centra "Providus" pētījumā par korupcijas risku būvniecībā un teritorijas plānošanā secināts, ka neskaidras tiesību normas, neefektīvs uzraudzības modelis un liela rīcības brīvība rada korupcijas risku būvniecības jomā.

Pētot būvniecības procesa tiesisko regulējumu un institucionālo ietvaru, secināts, ka pašlaik valsts rīcība situācijas uzlabošanai saistās tikai ar seku novēršanu, nevis ar cēloņu apzināšanu un to likvidēšanu.

EM pret to iebilst, norādot, ka pētījumā minētās problēmas lielākoties rodas pašvaldībām īstenojot normatīvo aktu prasības, nevis ir saskatāmas pašos normatīvajos aktos.

EM pārstāvji apgalvo, ka ministrija aktīvi strādā pie tā, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus būvniecības sākšanai, nodrošinātu būvniecības procesa atklātumu, sabiedrības informētību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, kā arī precizētu normatīvo aktu prasības un veicinātu Eiropas standartu ieviešanu nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!