Saeima pēc vairāk nekā stundu ilgām gana emocionālām debatēm pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. jūlija televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80% no iekļautā papildu programmu satura sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām.
Par likuma grozījumiem kopumā nobalsoja 67 deputāti, pret balsoja "Saskaņas" frakcija, kuras pārstāvji debatēs izvērsa plašāku diskusiju par krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju sajūtām.
Likuma grozījumi arī paredz, ka pamatpiedāvājumā nevarēs iekļaut programmas, attiecībā uz kurām pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. Arī šīs izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
Grozījumi arī paredz, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, NEPLP būs jāņem vērā vairāki kritēriji – vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā.
Tāpat NEPLP būs jāņem vērā, vai uz patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, vai noziegumiem pret valsti.
Grozījumi nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.
Konkrēti kritēriji, pēc kuriem izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus, ir valsts drošības jautājums. Tāpat likums nosaka NEPLP pilnvaras gadījumos, kad saskatāmi riski.
Tāpat noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.
Ceturtdien Saeimā pieņemtie likuma grozījumi sākotnēji nonāca Saeimas darba kārtībā pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas ierosinājuma paredzēt lielākas pilnvaras NEPLP cīņai ar Latvijai nedraudzīgajiem TV kanāliem. Taču izskatīšanas gaitā grozījumi otrajā lasījumā tika papildināti ar normu par proporcionālo valodu sadalījumu pamatpiedāvājumā. Diskusijas turpinājās arī trešā lasījuma gaitā.
Frakcijas "Attīstībai/Par" deputāte Vita Anda Tērauda uz trešo lasījumu bija iesniegusi priekšlikumu noteikt nevis valodu, bet gan "likumpaklausības sietu". Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu daļēji iekļāva komisijas priekšlikumā uz trešo lasījumu.
Tagad Saeimas sēdē Tērauda sacīja, ka ar valodu proporcijas noteikšanu būs Latvijai izdarīts lāča pakalpojums un stiprināta Kremļa ruporu ietekme Latvijas mediju telpā, ja vērtē tikai pēc valodas principa. Tāpēc deputāte piedāvāja noteikt likumpaklausības sietu, kas nozīmētu izslēgt "RTR Rossija", kam jau ir pārkāpumi. "Šis būtu precīzāks instruments, ar ko vērsties pret dezinformāciju," skaidroja Tērauda.
Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš sēdē sacīja, ka jau septiņus gadus Saeima kā karstu kartupeli viļā šo jautājumu un beidzot tas ir jāizdara. Debatējot par Tēraudas priekšlikumu, Kaimiņš aicināja Saeimu trešajā lasījumā nemainīt likumprojekta būtību, ko dara Tēraudas priekšlikums. Deputāts atsaucās arī uz Valsts prezidenta Egila Levita vēstuli, kurš lūdzis saglabāt 80/20 proporciju šajā likumprojektā.
Kaimiņš atzina, ka industrijā ir skepse par šo piedāvājumu, bet uzsvēra, ka, ja "Tet" īpašnieki ir Latvijas nodokļu maksātāji, tad tiem ir tiesības noteikt noteikumus.
"Tu vari skatīties brīvā valstī, ko gribi, bet tad maksā vairāk un ņem papildu paketes. Te ir runa par pamata paketi. Likumpaklausības principu esam iekļāvuši komisijas priekšlikumā. Par "RTR Rossija" ir taisnība Tēraudai. Tas arī ir vienīgais kanāls, uz ko tas patlaban attieksies," teica Kaimiņš. Viņs arī atgādināja, ka "LMT" jau labi iztiek un pelna ar savu pamata paku, kurai jau ir līdzīgs pamata pakas princips, kā piedāvā komisija.
Deputāts Andrejs Judins (JV) noraidīja pārmetumus, ka likums aizliegs piedāvāt kanālus krievu valodā. Runa ir par pamata piedāvājumu, un tas loģiski, ka tas pamatā ir latviešu un ES valstu valodās, teica Judins.
Boriss Cilevičs (S) atzina, ka Tēraudas priekšlikums paredz vērtēt pēc satura nevis valodas kritērijiem. Galvenais Kremļa rupors ir "Russia Today", kas ir angļu valodā un uz ko neattieksies šis liegums, bet citus kanālus krievu valodā tas skars, tajā skaitā BBC, DW un citus, kam ir saturs krievu valodā, teica Cilevičs. Deputāts norādīja, ka Latvijā oriģināla satura veidošana krievu valodā ir iznīdēta un tagad stūrgalvīgi tiek turpināta politika, ka auditorija tiek iegrūsta Kremļa propagandas tīklos.
Deputāts Ritvars Jansons (NA) gan apšaubīja, ka "Russia Today" būs Latvijas operatoru pamata paketēs. Kaimiņš piebilda, ka Cilevičs runā muļķības. "Šis ir politiskās izšķiršanās jautājums, kas jau septiņus gadus stāvējis atvilktnēs," uzsvēra Kaimiņš.
Vjačeslavs Dombrovskis (S) norādīja, ka no šī lieguma neko nejutīs tie, kas jau neskatās Krievijas kanālus vispār, bet tie, kas skatās, to uztvers kā pret sevi vērstu, būs aizkaitināti, un tas mieru un saliedētību sabiedrībā neveicinās. "Ar šo jūs turpināt tālāk saindēt Latvijas sabiedrību," sacīja Dombrovskis.
Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) uzsvēra, ka šis ir svarīgs lēmums, jo valsts kontrolē arī galvas, no kā sākas valsts, ne tikai fizisko teritoriju. Šī ir pagriešanās uz Eiropas pusi, jo eiropieši runā vairākās valodās, un tās ir valsts rūpes, lai caur mediju telpu mēs tuvinātos Eiropai, teica Beitnere Le-Galla, piebilstot, ka šis ir arī aicinājums tiem, kas lieto citas valodas Latvijā.
Tērauda atzina, ka būšana Eiropā ir svarīga, nozīmīga un ar daudziem simboliem. "Aicinu, lai šis nekļūst par Eiropas simbolu – šķirot pēc valodas. Par šo runā septiņus gadus, bet šī bija reize, kad maz uzklausīja nozari. Ar nožēlu par valodas sietu "Attīstībai/Par" balso par šo komisijas priekšlikumu, jo tas ir labāks nekā otrajā lasījumā apstiprinātais," teica Tērauda.
Balsojumā Saeima noraidīja Tēraudas priekšlikumu, ko atbalstīja "Saskaņa" un "Attīstībai/Par", kamēr "Jaunā Vienotība" atturējās. Atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurā uz trešo lasījumu tika daļēji ietverts Tēraudas piedāvājums par "likumpaklausības sietu" nobalsoja visas frakcijas, izņemot "Saskaņu", kas bija pret.
Saeimai izskatot komisijā atbalstītu Beitneres-Le Gallas priekšlikumu noteikt, ka televīzijas programmas pamatpiedāvājumā jāsagrupē tā, ka tās, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās, sarakstā seko pēc tām programmām, kuras ir veidotas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās, negaidīti izraisīja plašākas emocionālas debates par necieņu pret krievu valodā runājošajiem cilvēkiem un viņu iespējām lietot dzimto valodu, kā arī kristīgajām vērtībām un demokrātijas "kaujiniecisku" aizsardzību.
Par šo priekšlikumu nobalsoja 53 deputāti, pret bija 32 no "Attīstībai/Par" un "Saskaņas".