Paužot viedokli par Enerģijas dzērienu aprites likuma projektu, ko pašlaik izskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, LPUF klāsta, ka 2014.gada pētījums liecina, ka pieaugušie un pusaudži Latvijā diennaktī uzņem vidēji 285 miligramus (mg) kofeīna, kas ir ievērojami mazāk par Eiropas Savienības (ES) Pārtikas drošības aģentūras (EFSA) minēto veselībai nekaitīgo devu - 400 mg.
Saskaņā ar pētījumu no enerģijas dzērieniem pieaugušais un pusaudzis uzņem tikai 1-3% no visa kofeīna, līdz ar to LPUF secina, ka nav nedz zinātniska, nedz uz patēriņa balstīta pamata ierobežot enerģijas dzērienu apriti.
Turklāt, tā kā enerģijas dzēriens ir tikai viens no kofeīna dzērieniem - vēl ir kafija, dažādas tējas, kolas tipa dzērieni u.c., - tad, ierobežojot enerģijas dzērienu tirdzniecību un mārketingu, tiks radītas nepamatotas nepieļaujamas konkurences priekšrocības citiem kofeīna produktiem, klāsta LPUF.
EFSA norādījusi, ka viena deva līdz 200 mg un diennakts patēriņš līdz 400 mg kofeīna neizraisa veselības drošības risku pieaugušajiem. Tāpat neesot ticami, ka kofeīns mijiedarbojas negatīvi ar citām enerģijas dzērienu sastāvdaļām vai ar alkoholu.
Bērniem un pusaudžiem 3 mg kofeīna dienā uz vienu kilogramu ķermeņa masas esot uzskatāms par drošu.
Atšķirībā no LPUF, vairākas ārstu un zinātnieku biedrības likumprojektu atbalsta. Piemēram, Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrība uzsver, ka enerģijas dzērieni apdraud bērnu un pusaudžu veselību, jo satur kofeīnu un citas stimulējošas vielas.
68% pusaudžu un 18% bērnu neievēro brīdinājumus uz iepakojuma, uz EFSA atsaucas arī Latvijas diētas un uztura speciālistu asociācija. Turklāt 49% enerģijas dzērienu mīļotāji - pusaudži patērē vairāk nekā 250 mililitru enerģijas dzērienu dienā, kur kofeīna ir vairāk nekā vienā kafijas tasītē.
LPUF piedāvā atlikt likumprojekta virzību, uzdodot kompetentām institūcijām, piemēram, Pārtikas un veterinārajam dienestam izvērtēt jaunāko pētījumus datus, bet Tieslietu ministrijai - sniegt atzinumu par likumprojekta tiesiskumu. Tikmēr pārējās organizācijas atbalsta tā tālāku virzību.
Arī Veselības ministrija iepriekš atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likuma projektu, vienlaikus piebilstot, ka likumā būtu jāsaglabā pietiekami augsta vispārinājuma pakāpe, neminot precīzi dažādas sastāvā papildus ietilpstošās vielas, jo tas dotu iespēju ražotājiem izvairīties no ierobežojumiem. Proti, ražotāji varētu neiekļaut enerģijas dzērienā kādu no likumprojekta definīcijā uzskaitītajām vielām, un tad enerģijas dzēriens formāli vairs neatbilstu likumā paredzētajiem nosacījumiem.
Jau vēstīts, ka Saeima Enerģijas dzērienu aprites likuma projektu atbalstījusi konceptuāli.
Likumprojekta mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, tostarp plānots noteikt, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem.
Savukārt enerģijas dzērienu reklāmās būs jāiekļauj brīdinājums par enerģijas dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi.
