Energoresursu cenas saglabāsies augstas, savukārt valsts atbalsts sājā krīzē pamatā jāfokusē uz mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem, nevis ekonomikas sildīšanu, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Padome piektdien, 21. janvārī, publicējusi kārtējo krīzes monitoringa ziņojumu. Tajā FDP norāda, ka enerģijas cenu augstais līmenis joprojām ir, viens no galvenajiem ekonomiku bremzējošiem un inflāciju izraisošiem faktoriem gan Latvijā, gan lielā daļā pasaules attīstītajās valstīs.
"Diemžēl energoresursu nākotnes tirgus darījumi norāda, ka enerģijas cenu pieaugums visticamāk ir pastāvīgs un cerības uz energoresursu cenu kritumu tuvākajā nākotnē nav lielas," brīdina padome.
FDP ieskatā, valstij būtu jāizstrādā proaktīva politika dzīvošanai ilgstoši augstas enerģijas apstākļos.
"Ekonomikas politikas mehānismā ir jāietver sociālais un uzņēmumu konkurētspējas aspekts, lai sabiedrības nabadzīgākie slāņi tiktu aizsargāti, bet uzņēmumi vai nozares ar augstu energoietilpību nezaudētu konkurētspēju starptautiskā tirgū. Pēc būtības šodien valsts vienlaicīgi atrodas divās krīzēs – epidemioloģiskā un enerģētiskā, kas prasa valdības rīcību," pauž fiskālās disciplīnas uzraugi.
Padome uzsver, ka turpmākā ekonomikas stimulēšana caur valsts parādu palielinās inflāciju, tāpēc ir svarīgi izvārīties no atbalsta pasākumiem, kas sildīs ekonomiku, bet nepalīdzēs vismazāk aizsargātām sabiedrības grupām.
"Šobrīd augstās energoresursu cenas ir lielāks drauds ekonomikai un sociālai dzīvei, līdz ar to atbalsta fokusam ir jābūt mērķētam uz tām sabiedrības grupām, kas ir vismazāk sociāli aizsargātas un ievērojami cieš no energoresursu pieauguma. Selektīva palīdzība arī būtu nepieciešama uzņēmumiem ar lielu energoietilpību," rosina padome.
Jau vēstīts, ka trešdien, 19. janvārī, valdību veidojošie politiskie spēki konceptuāli vienojušies par plašu atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām. Jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro.
Premjera birojā portālam "Delfi" atzina, ka galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.
Valdību veidojošie partneri ir vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
Koalīcija ir vienojusies, ka valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, šim mērķim paredzot 80 miljonus eiro. Tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, šim mērķim novirzot 80 miljonus eiro.
Palielinātais mājokļa pabalsts tiks maksāts līdz šī gada beigām, šim mērķim paredzot papildus septiņus miljonus eiro līdzās jau piešķirtajiem teju 17 miljoniem eiro.
Tāpat plānots ieviest jaunu 20 eiro mēneša pabalstu visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.
Valsts plāno mājsaimniecībām kompensēt siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu, šim mērķim novirzot 5,5 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
