Foto: LETA
Ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) dienaskārtībā ir balsojums par likumprojektu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nolīgumiem ar trešajām valstīm enerģētikas jomā, kas ir pirmais nozīmīgais solis virzībā uz vienotu Eiropas enerģētikas ārpolitiku.

Likumprojektu sagatavojis deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš uzsver, ka likumprojekts paredz ieviest lielāku atklātību un caurskatāmību dalībvalstu nolīgumos ar trešo valstu enerģijas resursu piegādātājiem un ir pirmais konkrētais solis tuvāk ES mērķim – vienotai enerģētikas ārpolitikai. Tas aizsargātu patērētājus no neprognozējamām cenu svārstībām visās Eiropas valstīs.

Kā portālam "Delfi" norādīja viņa padomniece preses jautājumos Ieva Zīberga, vienota ES pieeja šajā jomā nepieciešama, lai garantētu konkurences iespējamību, kā arī drošas gāzes, naftas un elektrības piegādes caur enerģijas tīkliem patērētājiem visās ES dalībvalstīs.

Pašreizējā situācijā dalībvalstis slēdz necaurskatāmus līgumus par enerģijas piegādēm vai infrastruktūras izmantošanu ar trešajām valstīm un to kompānijām bez koordinācijas ar Eiropas Komisiju. Šie līgumi iespējams neatbilst ES likumdošanai un ierobežo konkurenci.

Patlaban ES importē vairāk nekā 60% no tai nepieciešamiem gāzes un 80% no naftas energoresursiem.

Jau ziņots, ka šā gada februārī EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja Kariņa izstrādāto likumprojektu "Eiropas Savienības informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā" par vienotu ES pieeju sadarbībai ar trešo valstu piegādātājiem.

Līdz ar balsojumu Kariņš tika pilnvarots pārstāvēt Parlamentu trīspusējās sarunās ar Eiropas Komisiju un Padomi par likumprojekta gala tekstu. Sarunu laikā panākto kompromisu, EP atbildīgā komiteja apstiprināja un virzīja uz balsojumu Parlamentā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!