EP komiteja atbalsta ieceri 'atņemt' Latvijai vienu EP deputāta vietu
Foto: AFP/Scanpix

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Konstitucionālā komiteja balsoja par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām.

Komitejas atbalstītais priekšlikums paredz, ka Latvijai nākamajā sasaukumā deputātu skaits saruktu no pašreizējiem deviņiem līdz astoņiem eiroparlamentāriešiem, aģentūra LETA uzzināja EP Eiropas Tautas partijas grupas Preses dienestā.

EP komiteja priekšlikumu atbalstīja ar 21 deputāta balsi, neviens deputāts nebalsoja pret, bet viens balsojumā atturējās.

Komiteja saglabāja galveno iepriekšējā pašiniciatīvas ierosinājuma būtiskāko principu, ka neviena dalībvalsts nezaudē vairāk par vienu deputātu. Vienīgā korekcija, kas ieviesta līdz ar komitejas balsojumu, paredz, ka Zviedrija tomēr nezaudēs vienu savu deputātu, taču viens eiroparlamentārietis varētu tikt atņemts Austrijai.

Jau ziņots, ka EP balsojums par deputātu skaitu gaidāms martā. EP viedoklis vēlāk tiks nosūtīts Eiropas Savienības (ES) Padomei, kurai nav pienākuma ņemt vērā EP viedokli. Gala lēmums par izmaiņām EP deputātu skaitā vienbalsīgi jāpieņem ES Padomei. Pēc tam sava piekrišana jādod EP.

EP Konstitucionālo lietu komiteja bija nākusi klajā ar pašiniciatīvas ierosinājumu, kas paredz deputātu skaita samazinājumu panākt, atņemot vienu eiroparlamentārieti arī Latvijai, no kuras patlaban EP strādā deviņi deputāti. Tāpat pa vienam deputātam zaudētu Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Zviedrija un Lietuva. Savukārt Vācijai pašreizējo 99 deputātu vietā būtu 96 pārstāvji jeb saskaņā ar Lisabonas līgumu maksimālais skaits eiroparlamentāriešu, kas var tikt ievēlēti no vienas dalībvalsts.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc "regresīvās proporcionalitātes" formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām. No vairākām ierosinātajām formulām EP Konstitucionālā komiteja bija izvēlējusies šo, jo tādējādi katra valsts zaudē vienu deputāta krēslu. Debatēs deputāti runāja par "pragmatisko risinājumu" un to, ka nav "optimāla risinājuma", proti, iespējams izvēlēties vien mazāko ļaunumu.

Lisabonas līgums paredz, ka EP jābūt 751 deputātam. Pašlaik EP strādā 754 deputāti, bet pēc šā gada jūlijā gaidāmās Horvātijas pievienošanās ES eiroparlamentāriešu skaits sasniegs 766. Šo iemeslu dēļ pēc 2014.gada, kad gaidāmas EP vēlēšanas, deputātu skaitu EP ir jāmazina līdz Lisabonas līgumā noteiktajam.

Citādam situācijas risinājumam komitejā bija iesniegti vairāki priekšlikumi, tostarp arī no Latvijas ievēlēto deputātu puses. EP deputāti Krišjānis Kariņš (V), Kārlis Šadurskis (V), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Ivars Godmanis, Lajos Bokros un Marjeta Džanaku bija iesnieguši priekšlikumu, kas paredz deputātu skaita izmaiņas EP saistīt ar balsstiesībām ES Padomē. Latvijas eiroparlamentāriešu izstrādātais priekšlikums paredzēja, ka EP deputātu skaits līdz ar Horvātijas pievienošanos blokam pieaugtu par 12 deputātiem. Savukārt par izmaiņām EP deputātu skaitā tiktu lemts vēlāk un tikai vienlaicīgi ar ES Padomes balsstiesībām.

Vēl vienu priekšlikumu bija iesniegusi Sandra Kalniete (V). Deputātes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka arī Kalnietes priekšlikums paredz, ka Latvija nākamajā sasaukumā saglabātu deviņas EP deputātu vietas, taču no citām valstīm ievēlēto eiroparlamentāriešu skaits varētu gan sarukt, gan pieaugt. Piemēram, deputātu skaits samazinātos Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai un Grieķijai, bet pieaugtu - Francijai un Lielbritānijai.

No Latvijas ievēlētie deputāti nestrādā EP Konstitucionālo lietu komitejā.

Source

LETA

Tags

Beļģija Bulgārija Čehija Eiropas Savienība Francija Grieķija Īrija Ivars Godmanis Krišjānis Kariņš Lielbritānija Lietuva Lisabonas līgums Portugāle Roberts Zīle Rumānija Sandra Kalniete Zviedrija Tautas partija TB/LNNK Ungārija Vācija VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form