Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja apstiprinājusi savu nostāju par Eiropas lauksaimniecības politiku pēc 2014. gada un Latvijas zemniekiem svarīgajā tiešmaksājumu jautājumā EP deputāti ierosinājuši trijos gados maksājumu divkāršot – no 96 eiro par hektāru šobrīd līdz 172 eiro 2017.gadā. Tas ir ievērojami lielāks un ātrāks palielinājums, nekā to sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija, tomēr mazāks un lēnāks, nekā to pieprasa Latvijas zemnieki.
EP Lauksaimniecības komiteja nobalsoja par grozījumiem likumprojektos, kurus 2011. gada rudenī EP iesniedza Eiropas Komisija. Latvijas deputāte Sandra Kalniete ( V) tomēr uzskata, ka pat divkāršs tiešmaksājumu palielinājums Latvijas zemniekiem nav pietiekams, jo pilnībā nenovērš negodīgās konkurences priekšrocības to valstu zemniekiem, kuri joprojām saņems ievērojami lielāku atbalstu, portālu "Delfi" informēja parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.
"Tomēr es esmu gandarīta, ka mēs esam tik daudz sasnieguši. Brīdī, kad joprojām ir daudz neskaidrību par jaunā Eiropas Savienības (ES) budžeta apjomu, un laikā, kad daudzas dalībvalstis aicina "apgriezt" ES tēriņus, un virsroku ņem lielvalstu vadītāju iekšpolitiskās vajadzības, ir sperts ievērojams solis taisnīgākas konkurences virzienā," norāda Kalniete.
Tagad, kad EP ir pieņēmis savu nostāju, turpmākais būs atkarīgs no ES premjeru spējas vienoties par budžeta ietvaru 7. februāra ES dalībvalstu vadītāju sanāksmē.
Kalniete atgādina, ka Latvijas mērķis ir bijis un joprojām ir iespējami drīzāk sasniegt tiešmaksājumu 200 eiro par hektāru. Pēc premjeru lēmuma EP, ES Padome un Eiropas Komisija trīspusējās sarunās meklēs kompromisa risinājumu visos jautājumos, lai pēc iespējas drīzāk, līdz vasarai, pieņemtu budžetu un nepieciešamos likumus.
Ja tas neizdosies, tad 2014. gadā tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem netiks palielināti, jo jaunā KLP reforma nestāsies spēkā.
"Tieši tādēļ tagad ir svarīgi aktīvi piedalīties sarunās un kompromisu meklējumos līdz pat pēdējam lēmuma brīdim, jo "nekas nav izlemts pirms viss kopumā ir izlemts"," skaidro Kalniete. Deputāte atgādina, ka EP Lauksaimniecības komiteja kopumā pie KLP reformas ir strādājusi 3,5 gadus un ar šodienas balsojumu sarunas par reformu ir iegājušas noslēguma posmā.
Tāpat deputāte ir gandarīta, ka EP delegācijā sarunām ar EP un EK iekļauti pieci deputāti, kas pēc Kalnietes ielūguma ir apmeklējuši Latvijā un klātienē iepazinušies ar Latvijas lauku situāciju.
EP Lauksaimniecības komitejas deputāti trešdien apstiprināja vēl vairākas nostājas, lai lauksaimniecības politika būtu "lietotājiem draudzīgāka". Deputāti prasa noteikt ilgāku pārejas periodu tā sauktajiem apzaļumošanas pasākumiem, kuru EK priekšlikums neapmierina ne tikai Baltijas, bet arī visus Eiropas zemniekus. Daudz lielāka brīvība dalībvalstīm būs jautājumā par to, kuriem zemes īpašniekiem pienākas atbalsts.
Tas ļaus precīzāk no maksājumu saņēmēju loka atsijāt tā dēvētos "dīvāna zemniekus" un vairāk atbalstīt aktīvos zemniekus. KLP reforma arī paredz, ka pēc 2014. gada katrai valstij obligāti būs jāievieš jauno zemnieku atbalsta shēma, lai piesaistītu Eiropas laukiem jaunus cilvēkus un nodrošinātu paaudžu maiņu lauksaimniecībā. Deputātu pieņemtais lēmums arī paredz, ka Latvijā no 2015. gada principā varēs atjaunot cukura ražošanu. Tāpat deputāti nemainīgu atstāja lēmumu ar 2015. gadu likvidēt piena kvotu sistēmu.
Kalniete uzskata, ka KLP reformas laikā īstenotā veiksmīgā informācijas un lobija kampaņa turpmāk var kalpot, kā labs piemērs, kā Latvijai aizstāvēt savas intereses Eiropas institūcijās.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) prezidenta Hermaņa van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājuma apjoms 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā un kohēzijas palīdzības griesti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
