Foto: PantherMedia/Scanpix

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja sagatavojusi priekšlikuma projektu, paredzot, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij tiešo maksājumu apjoms būtu ne mazāks par 65% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā.

Ministrija gan uzsver, ka arī šis EP priekšlikums ir nepietiekams solis Latvijai vēlamajā virzienā un tikai daļēji izlīdzina valdošo nevienlīdzību tiešo maksājumu sadalījumā ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā.

Tāpēc Zemkopības ministrija turpinās uzstāt un aizstāvēs Latvijas lauksaimnieku intereses, prasot taisnīgāku un objektīvāku tiešo maksājumu sadali starp ES dalībvalstīm, paredzot, ka tiešo maksājumu līmenis ikvienai ES dalībvalstij ir jānosaka aptuveni 80 procentu apmērā - aptuveni 214 eiro (150 lati) par hektāru - no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa.

Tiešo maksājumu līmenis 80% apmērā no ES vidējā nodrošinātu mūsu valsts lauksaimniekiem līdzvērtīgākus konkurences apstākļus ar pārējo ES dalībvalstu lauksaimniekiem, tāpēc Latvija no sava mērķa neatkāpsies, uzsver ZM.

Salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas (EK) līdzšinējo priekšlikumu, EP priekšlikuma projekts par tiešo maksājumu apjomu visām dalībvalstīm nākošajā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai paredz papildus 269 miljonus eiro (188 latus) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir apmierināta, ka Latvijas argumenti par nepieciešamību mainīt līdz šim valdošo netaisnīgo tiešo maksājumu sadales sistēmu ir uzklausīti.

"Eiropas Parlamenta priekšlikums ir zināms progress cīņā par taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem nākotnē, tomēr tas Latviju neapmierina. Mēs turpināsim skaidrot pašreizējo netaisnīgo sistēmu un cīnīties par mērķi – katrai dalībvalstij tiešie maksājumi jāsaņem vismaz 80 procentu apjomā no Eiropas Savienībā vidējā tiešmaksājumu līmeņa," uzsver Straujuma.

Arī Lauksaimniecības komitejas deputāte Sandra Kalniete (V) uzskata, ka izstrādātie grozījumi ir solis pareizajā virzienā, tomēr tie tikai daļēji izlīdzina līdzšinējo nevienlīdzību. "Priekšlikums apliecina, ka masīvā informācijas un skaidrošanas kampaņa, ko ministre Straujuma, zemnieku organizāciju pārstāvji un es kopā esam īstenojuši EP, ir devusi rezultātus un mūsu zemnieki ir sadzirdēti. Taču mēs esam nogājuši tikai pusceļu," uzsvērusi Kalniete.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!