"Tiešmaksājumu apjoms Baltijas valstīm ir kauns visai Eiropas Savienībai. Esmu devis savu solījumu baltiešu fermeriem un valdību vadītājiem tos atbalstīt un tā arī rīkošos," uzsvēra Martins Šulcs.
Vienlaikus Eiropas Parlamenta prezidents atzina, ka Latvijas paveiktais ekonomiskās krīzes pārvarēšanai ir iespaidīgs, un uzsvēra, ka līdzīgi viņam domā daudzi Eiropas Savienībā, portālu "Delfi" informēja Prezidenta kancelejas Preses dienests.
Tikšanās laikā valsts prezidents pateicās par augsto novērtējumu un pausto atbalstu un atzina, ka šajā vizītē viņš zināmā mērā pārstāv visas Baltijas valstis, jo Baltijas valstu mērķi ES daudzgadu budžetā ir vienoti.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka Latvija šobrīd ir nostājusies uz ilglaicīgas izaugsmes un attīstības ceļa, virzoties uz eirozonu, tomēr lauksaimniecības tiešmaksājumi un eirofondu apguve arī nākotnē ir izšķiroša valsts sociālās stabilitātes, iedzīvotāju aizplūšanas apturēšanas un valsts izaugsmes kontekstā.
Līdzīgi kā sarunā EK priekšsēdētāju Žanu Manuelu Borrozu Valsts prezidents atzina, ka Eiropas fondu ietekme uz krīzes pārvarēšanu Baltijas valstīs ir bijusi izšķiroša un tai ir liela nozīme arī turpmākajā izaugsmē. Raksturojot politisko situāciju Latvijā Bērziņš uzsvēra, ka tā ir stabila, kaut arī tuvojoties pašvaldību vēlēšanām ir vērojamas atsevišķas politiskās sāncensības iezīmes.
Aprakstot sadarbību Baltijas reģionā un Baltijas valstu attiecības, Bērziņš īpaši uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk Baltijas valstīm ekonomiski sadarboties arī turpmāk ciešāk. Uz to Martins Šulcs atbildēja: "Baltijas jūras reģions potenciāli ir viens no dinamiskāk augošajiem ekonomikas reģioniem pasaulē. Esmu par to cieši pārliecināts. Tādēļ Baltijas valstu sadarbība un sadarbība Baltijas reģionā ir ļoti nozīmīga."
Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja arī jautājumu par Latvijas virzību uz eirozonu, kur Eiropas Parlamenta prezidents pauda pilnīgu atbalstu Latvijas centieniem un uzsvēra, ka viņš atbalsta arī Lietuvas un Polijas virzību uz eirozonu.
Noslēdzot darba vizīti Briselē Bērziņš otrdien tikās ar Eiropas padomes prezidentu Hermanu Van Rompeju. Sarunā, kas norisinājās īsi pirms plānotās Eiropadomes sēdes, abas amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par ES budžeta jautājumiem, Latvijas un Baltijas valstu prioritātēm nākamā budžeta ietvara kontekstā, kā arī par Latvijas virzību uz eirozonu
Novērtējot darba vizīti Briselē, Valsts prezidents tās noslēgumā atzina, ka šī bija īstajā vietā un īstajā laikā, ņemot vērā, ka tā notiek īsi pirms spraigākajām diskusijām augstākajās ES institūcijās un apzinoties, ka šajā vizītē Andris Bērziņš varēja paust ne tikai Latvijas, bet arī vienoto Baltijas valstu viedokli.
Sarunā Hermans Van Rompejs augstu novērtēja Latvijas panākumus krīzes pārvarēšanā un pauda atbalstu Latvijas virzībai uz eirozonu, uzsverot, ka šajā eirozonai sarežģītajā situācijā Latvijas vēlme tai pievienoties un mērķtiecīgā virzība uz to arī eirozonai ir pozitīvs signāls. Vienlaikus Eiropas Padomes prezidents pauda izpratni gan par Latvijas un Baltijas valstu kopīgo pozīciju attiecībā uz lauksaimniecības tiešmaksājumiem, gan attiecībā uz eirofondu apjomiem, kurus Baltijas valstis vēlas saglabāt esošajā līmenī, nesamazinot tos. Vienlaikus Hermans Van Rompejs apliecināja, ka gaidāmās diskusijas Eiropadomē nebūs vieglas un šobrīd par to rezultātu vēl ir pāragri runāt.
Izklāstot Latvijas ekonomiskas izaugsmes rādītājus Valsts prezidents arī īpaši uzsvēra, ka Latvijai ir jādomā ne tikai par aktuālajiem jautājumiem ekonomikā, bet arī par nākotnes attīstību, apzinoties, ka eirofondu apguve nebūs mūžīga. "Mums ir jāizmanto mūsu vēsturiskā pieredze un pragmātiski jāpaplašina izaugsmes iespējas un sadarbība ar dažādu reģionu valstīm, kuras vēlas tuvināties ES un izmantot Latviju kā pirmo partneri šajā procesā," uzsvēra Bērziņš.