Savu izvēli Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās šogad izdarījuši 1295 ieslodzītie, liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) apkopotā provizoriskā informācija. Skaitliski lielākā vēlētāju aktivitāte bija novērojama ieslodzījuma vietās Daugavpilī, Rīgā un Valmierā.
Tiesības piedalīties 2019. gada EP vēlēšanās bija apmēram 2600 ieslodzītajiem, no kuriem tās izmantoja aptuveni puse balsstiesīgo. Pašreiz Latvijā IeVP pārraudzībā darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, kurās kopumā izvietoti aptuveni 3500 ieslodzītie.
Balsotāju skaita ziņā šoreiz ierasti izceļas abi lielākie Latvijas cietumi – Daugavgrīvas cietumā nobalsoja 328 ieslodzītie, savukārt Rīgas Centrālcietumā pie vēlēšanu urnām devās 300 ieslodzītie.
Salīdzinot ar iepriekšējām EP vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte cietumos ir kritusies par 17%. 2014. gadā EP vēlēšanās Latvijā piedalījās 2343 ieslodzītie, kas veidoja 67% no kopējā balsstiesīgo skaita ieslodzījuma vietās.
2019. gada EP vēlēšanās Valmieras cietumā nobalsoja 152 ieslodzītie, Jelgavas cietumā – 128, Olaines cietumā – 112, Jēkabpils – 85 un Liepājas cietumā – 49 ieslodzītie. Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vēlēšanās piedalījās 15 ieslodzītie jaunieši. Procentuāli ieslodzīto skaitam lielākā vēlētāju aktivitāte bija novērojama Iļģuciema cietumā, kurā nobalsoja 126 ieslodzītās jeb 57% no kopējā ieslodzīto skaita.
IeVP norāda, ka iespēja vēlēt ieslodzītajiem tika nodrošināta arī iepriekšējās balsošanas dienās.
Eiropas tiesu prakse apliecina, ka aizliegums vēlēt ieslodzītajiem ir nesamērīgs cilvēktiesību ierobežojums un nesaskan ar mūsdienīgas, tiesiskas cietumu sistēmas principiem. Līdz 2009. gadam notiesātajiem Latvijā bija liegta iespēja piedalīties EP vēlēšanās. Pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) sprieduma ierobežojumi tika atcelti un turpmāk EP vēlēšanās drīkstēja piedalīties gan tie vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, gan tie, kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu jeb notiesātie.
Vēlēšanu procesu Latvijas ieslodzījuma vietās likumā noteiktajā kārtībā organizē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), bet par tā norisi atbildīga IeVP. Iespēja piedalīties vēlēšanās tiek nodrošināta visās IeVP ieslodzījuma vietās. Visos cietumos ieslodzītajiem ir pieejams informatīvais kiosks, kurā iespējams piekļūt CVK mājaslapai un iegūt tur ievietoto informāciju. CVK sagatavotie materiāli drukātā veidā ir pieejami cietumu bibliotēkās. Tāpat ieslodzītie informāciju var iegūt no televīzijas - bezmaksas apraidē pieejamiem Latvijas televīzijas kanāliem - un radio.
Lai pieteiktos balsošanai, ieslodzījuma vietā esošajam vēlētājam jāuzraksta iesniegums ieslodzījuma vietas administrācijai, kura pēc tam pārbauda ieslodzītā atbilstību likumā noteiktajām prasībām – tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Ieslodzītajiem dota iespēja laikus iepazīties ar pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, ziņām par deputātu kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām, kā arī informāciju par balsošanas kārtību.
Politiska aģitācija cietumos ir aizliegta.
Vēlēšanu dienā ieslodzītais uz vēlēšanu telpu tiek nogādāts, ievērojot visas režīma un drošības pamatprasības. Balsošanai katrā ieslodzījuma vietā iekārtota atsevišķa telpa vai nodalījums, kur vēlētājs var izdarīt savu izvēli un balsot aizklātā veidā. Pēc balsošanas vēlēšanu urnas no ieslodzījuma vietām tiek nogādātas tuvākajā vēlēšanu iecirknī, kur tās tiek saskaitītas kopā ar pārējām attiecīgā iecirkņa balsīm.
