Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās, ka bloka nākamā gada budžetam jābūt 153,1 miljardu eiro lielam, kas ir nedaudz mazāk nekā piedāvājusi Eiropas Komisija (EK).
Sarunas par ES budžetu parasti ir visai saspringtas, jo dalībvalstu valdības tiecas tēriņus ierobežot, kamēr Eiropas Parlamenta (EP) deputāti iestājas par lielākiem izdevumiem.
Sagaidāms, ka savu nostāju nākamā gada budžeta jautājumā EP šoreiz saskaņos oktobrī.
EK pagājušajā mēnesī ierosināja nākamgad tērēt 153,7 miljardus jeb par 3,5% vairāk nekā šogad, par prioritātēm nosakot ekonomiku, jauniešu politiku, klimata pārmaiņu ierobežošanu un drošību.
Dalībvalstis ierosina piešķirt finansējumu tādām prioritārām jomām kā ekonomikas izaugsmes veicināšana un jaunu darbavietu radīšana, klimata izmaiņu ierobežošana un migrācijas plūsmu vadība, atvēlot zināmus līdzekļus arī neparedzētiem gadījumiem.
Summas, par kurām vienojušies dalībvalstu vēstnieki, balstītas pieņēmumā, ka Lielbritānija turpinās veikt savas iemaksas ES budžetā līdz 2020.gada beigām, lai gan tā plāno bloku pamest jau oktobrī.
Saskaņā ar izstāšanās vienošanos, kuru Londona noslēgusi ar Briseli, bet kuru britu parlamentārieši jau trīskārt noraidījuši, Lielbritānija pārejas periodā turpinās savas iemaksas.
Ņemot vērā to, ka ar nākamo gadu noslēdzas pašreizējais ilgtermiņa budžeta septiņu gadu periods, sākušās sarunas arī par nākamo ilgtermiņa budžetu laika periodam no 2021. līdz 2027.gadam.
