ES ekonomikas atveseļošanas plāna līdzekļi jāiegulda izglītībā un zinātnē, uzskata Levits  (30)

Levits ceturtdien sazinājās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), pārrunājot Eiropas Komisijas piedāvāto ES ekonomikas atveseļošanas plānu pēc vīrusa Covid-19 izraisītās krīzes un tā sasaisti ar ES daudzgadu budžetu, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Šis plāns Latvijai paredz piešķirt 2,9 miljardus eiro, atgādina Preses dienestā.

Valsts prezidents sarunā ar Kariņu uzsvēra nepieciešamību pēc gudra ieguldījuma zinātnē un izglītībā, kas nestu ilgstošu efektu uz valsts izaugsmi: "Ieguldījumus nedrīkstam izmantot kā aizdegtu sērkociņu, kas pēc brīža izplēn. Mums ir jāiegulda zinātnē un izglītībā, kas nesīs ilgtermiņa iespaidu valsts attīstībā. Tas būtu visu valdībā pārstāvēto partiju interesēs vienoties par šāda veida atbalstu, kas arī ierakstīts visu šo politisko spēku vēlēšanu programmās."

Preses dienestā informēja, ka Levits un Kariņš "pārrunāja lielisko progresu, kas panākts, Latvijas uzņēmumiem un radošiem prātiem izstrādājot aplikāciju, kas palīdzēs sabiedrībai kopīgiem spēkiem un demokrātiskā veidā ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību".

Valsts prezidents arī atzīmējis, ka ir nepieciešams izveidot Tiesnešu un prokuroru akadēmiju, kas līdztekus ikdienas darbam ļautu uzturēt augstu profesionālo kvalifikāciju visa darba mūža garumā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien prezentēja 750 miljardu eiro vērtu plānu, kas paredzēts ES ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Kopumā viņa dalībvalstis aicināja šim mērķim atvēlēt 2,4 triljonus eiro.

Ja šis plāns tiks apstiprināts, tas būs vēsturē lielākais ES ekonomikas stimulēšanas plāns un paredzēs ES mēroga nodokļus plastmasas produktiem, ogļskābās gāzes izmešiem un lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Šis plāns paredz, ka Itālija tiešā palīdzībā nākamajos trīs gados saņems 81,8 miljardus eiro, bet Spānija - 77,2 miljardus eiro. Kopumā ES piedāvās aizdevumu garantijas 405 miljardu eiro apmērā, 28,8 miljardus eiro paredzot Vācijai un 38,7 miljardus eiro Francijai. Turklāt valstis saņems aizdevumus, Itālijai un Spānijai paredzot attiecīgi 90 miljardus eiro un 31 miljardu eiro.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija. Valdība 7. maijā nolēma pagarināt to līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus tika izlemts par virknes ierobežojumu mazināšanu laikā no 12. maija.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.