Eiropas Savienības (ES) ekonomikas galvenā problēma nav ārējais parāds, bet gan problemātiskā globālā konkurētspēja, "Rīgas konferences 2013" atklāšanas diskusijā "Vai Eiropa joprojām ir spēlētājs globālajā ekonomikā?" norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
6. un 7. septembrī Rīgā, Mazajā ģildē, notiek gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference 2013", kura atklāšanas diskusijā piektdien piedalījās premjers Dombrovskis, Horvātijas premjers Zorans Milanovičs, Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra vietnieks Ivs Leterme, ka arī bijušais Grieķijas finanšu ministrs Janos Papantoniju, savukārt diskusiju vadīja Vācijā izdotā ārpolitikas žurnāla "Internationale Politik" galvenā redaktore Silke Tempele.
Konferences atklāšanā uz Tempeles jautājumu par Eiropu kā globālo ekonomikas spēlētāju Dombrovskis atbildēja, ka neesot nekādu šaubu par nozīmīgu Eiropas lomu. "ES 28 valstu savienība ir lielākā globālā ekonomika, nav nekādu šaubu par Eiropu kā nozīmīgu spēlētāju globālajā ekonomikā. Ja skatāmies uz problēmām, eksperti parasti norāda uz Eiropas ārējā parāda apjomu, bet šeit derētu paskatīties uz tādām valstīm kā ASV, kam šis parāds ir virs 100%, kā arī uz Japānu, kurai ārējais parāds ir ap 200%. Eiropai šajā gadījumā ir 90%," norādīja Dombrovskis.
Horvātijas premjers Milanovičs norādīja uz Latvijas piemēru, kurš esot "gan svētīts, gan nolādēts". "Latviju krīze skāra ļoti smagi, tas bija brīdis, kad valsts bija nolādēta, taču tas, kā Latvija no krīzes izkļuva, ir svētība. Šis piemērs arī palīdzēja norādīt Horvātijai, ka pievienošanās ES ir pareizais solis. Esmu pārliecināts, ka Latvijas izkļūšana no krīzes lielā mēra bija atkarīga no tā, ka tā atrodas šajā reģionā - ES, " sacīja Horvātijas premjers.
Komentējot Eiropas globālās ekonomikas nozīmību, Milanovičs sacīja, ka pirms šīs diskusijas sākotnēji jānosprauž skaidri "institucionāli rāmji", kas tad īsti ir ES. "Piemēram, ja mēs runājam par ES iekšējā tirgus regulēšanu un banku savienību, es saku uzreiz skaidru - "jā", taču, ja runa par Eiropas virzīšanos federācijas virzienā, tad tas nav reāli," sacīja Milanovičs.
Institucionālā ietvara trūkums, kā arī neskaidrības par ES nākotni, varot "kavēt Eiropas spēku" arī ekonomikas jomā, rezumējot norādīja Horvātijas premjers.
Kritiskāk noskaņots bija bijušais Grieķijas ekonomikas un finanšu ministrs Janos Papantoniju, kurš "Rīgas konferencē 2013" atkārtoti asi kritizēja taupības politiku.
"Grieķijas ekonomika krīzes laika pazaudēja tikpat daudz, kā visa Otrā Pasaules kara laikā, tā nav taupības politika ar ko iespējams izglābties, ir jāpievēršas izaugsmei un ieguldījumiem cilvēkos, lai neradītu pārāk smagu slogu valsts iedzīvotājiem, reformējot un radot jaunus nodokļus, " sacīja bijušais Grieķijas ministrs.
Papantoniju arī minēja, ka Eiropai šobrīd esot nepieciešams kas līdzīgs Māršala plānam, kura ietvaros Skandināvu uz ziemeļu valstīm vajadzētu atbalstīt dienvidus. Tādējādi ieguvēji, attīstot visu Eiropu, pēc Papantoniju domām, būtu paši skandināvi.
Savukārt ideju, ka būtu nepieciešams palielināt ES budžetu, aizstāvēja Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra vietnieks Ivs Leterme.
"ES budžets ir tikai 1% no IKP, tas ir ļoti maz, ja vēlamies risināt izaugsmes un bezdarba problemātiku, " diskusijā minēja Leterme.
Pilnu konferences tiešraidi abas dienas piedāvā tās ilggadējais informatīvais atbalstītājs portāls "Delfi.lv".