Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji apņēmušies būtiski palielināt savu valsts aizsardzības tēriņus, īpašu uzmanību veltot militāro spēju attīstībai, portālam "Defli" norādīja Ministru prezidents Krišjāņa Kariņa (JV) preses pārstāvis Sandris Sabajevs.
Ministru prezidents uzsvēris, ka Latvija aizsardzības budžetu palielinās līdz 2,5 % no IKP tuvāko trīs gadu laikā.
Ceturtdien, 10. martā, un piektdien, 11. martā, Kariņš piedalījās Eiropadomē, ES dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē Parīzē, Francijā. Padomē valstu līderi lēma par turpmāko atbalstu Ukrainai un tālākām sankcijām pret Putina režīmu kara Ukrainā dēļ.
ES līderi diskutēja arī par Ukrainas pieteikumu dalībai ES.
ES līderu lēmums apliecina, ka Ukrainai ceļš uz ES ir atvērts. "Mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai palīdzētu Ukrainai šajā ceļā, tajā skaitā atbalstot Ukrainu ar Latvijas pieredzi un ekspertīzi," norādījis premjers.
Saistībā ar Putina režīma karu Ukrainā, kas būtiski maina drošības situāciju Eiropā, ES līderi diskutēja par to, kā Eiropai padarīt savu ekonomiku noturīgāku.
Lai mazinātu ES enerģētisko atkarību no Krievijas, Eiropadomes dalībnieki lēma diversificēt fosilo energoresursu piegādes, veikt investīcijas atjaunojamajos energoresursos, izbūvēt tālāku energoresursu starpsavienojumus, veidot energoresursu rezerves, kā arī ieguldīt energoefektivitātē.
"Eiropa ir apņēmības pilna nepieļaut pastarpinātu Putina režīma kara tālāku finansēšanu un virzīties uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas," uzsvēris Kariņš.
Eiropadomē diskutēja arī par tālākām sankcijām pret Putina režīmu. Eiropas Komisija turpinot darbu pie tālāko sankciju detalizētas izstrādes.
Šobrīd tiek izskatītas iespējas paplašināt sankcijas vairākos virzienos, kas skartu enerģētikas, tirdzniecības, finanšu un citas nozares.
Jau vēstīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 17. dienu. Neviena no lielajām Ukrainas pilsētām joprojām nav kritusi okupantu pārspēka rokās, taču aizvadītajā diennaktī agresors paplašinājis savu ofensīvu, pirmo reizi bombardēšanai pakļaujot Dņipro un Lucku. Portāls "Delfi" piedāvā notikumiem sekot līdzi teksta tiešraidē, kas pieejama šeit.
