Tas nozīmē, ka Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Malta un Kipra jau 2004.gada 1.janvārī varētu būt ES dalībvalstis.
Lai gan Eiropas Komisija rudenī publicētajos progresa ziņojumos paredzēja, ka 10 kandidātvalstis būs gatavas uzņemšanai ES līdz 2004.gadam, bažas par uzņemšanas grafiku radīja Francija, kas pauda viedokli, ka visas 12 kandidātvalstis būtu jāuzņem vienlaikus. Tādējādi visām pārējām kandidātvalstīm būtu jāgaida, kamēr iestājai gatavas būtu arī Rumānija un Bulgārija.
ES valstu vadītāju paziņojumā uzsvērts, ka Rumānija un Bulgārijai ir jācenšas paātrināt gatavošanos atbilstībai uzņemšanas kritērijiem, taču samita dalībnieki prognozē, ka šīs valstis varēs iestāties ES ne ātrāk kā trīs gadus pēc pārējām jaunuzņemtajām valstīm, tas nozīmē, ne ātrāk kā 2007.gadā. Tomēr Rumānijai un Bulgārijai tiek solīts izstrādāt precīzu sarunu grafiku un rīcības plānu.
Paziņojums par paplašināšanos tika pieņemts pēc 15 ES dalībvalstu līderu un 13 kandidātvalstu premjerministru kopīgām vakariņām Lākenā.
Francija arī pauda bažas, ka konkrētu kandidātvalstu nosaukšana mazinās to vēlmi īstenot reformas, taču ES līderu paziņojumā uzsvērts, ka kandidātvalstis arī turpmāk tiks vērtētas tikai un vienīgi pēc to sasniegumiem.
Šī paplašināšanās būtu lielākā ES vēsturē un pirmā reize, kad tiek uzņemtas bijušā padomju bloka valstis, lai gan bijusī komunistiskā Austrumvācija iekļuva ES, 1990.gadā apvienojoties ar Rietumvāciju.
ES kandidātvalsts ir arī Turcija, taču tā vēl nav uzsākusi sarunas, jo nav īstenojusi pietiekamas politiskās un ekonomiskās reformas. ES līderu paziņojumā atzinīgi novērtēta nesenā tikšanās starp Kipras grieķu un turku līderiem un pausta vēlme, lai turku apdzīvotās un Turcijas okupētās Ziemeļkipras problēma tiktu atrisināta līdz Kipras uzņemšanai ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
