Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par priekšrocībām, strādājot ārvalstīs vai jaunā darbavietā, Eiropas Komisija nākošo gadu ir noteikusi par Eiropas strādnieku mobilitātes gadu, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa.
Statistikas dati liecina, ka ārvalstīs strādā ļoti maz eiropiešu. To eiropiešu skaits, kuri dzīvo Eiropas Savienības (ES) valstī, kas nav viņu izcelsmes valsts, pēdējos 30 gadus saglabājies 1,5 % līmenī, savukārt deviņās ES valstīs 40% strādnieku pēdējos desmit gados strādā vienā un tajā pašā darbavietā.

ES nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu tiesību komisārs Vladimirs Špidla kā galvenos ES strādājošo zemās mobilitātes cēloņus atzīmē tiesiskus, administratīvus un valodas šķēršļus, kas saistīti ar darbinieku nepietiekamajām zināšanām par pieejamo palīdzību, turklāt nereti strādniekus ir grūti pārliecināt par priekšrocībām, kas saistītas ar darbu citā valstī vai nozarē.

Aptuveni 4,3 miljonus eiro ES paredzējusi atvēlēt izpratnes veicināšanas projektiem par mobilitāti, savukārt 1,7 miljoni tiks atvēlēti vairāku pasākumu īstenošanai, piemēram, Vīnes mobilitātes konferencei, kas notiks nākamā gada jūnijā vai "Eiropas darba biržai" septembrī. Paredzēts veikt arī vairākus pētījumus par mobilitātes ietekmi.

2006.gadā tām 12 ES dalībvalstīm, kuras piemērojušas darba mobilitātes pārejas pasākumus pēc iepriekšējās paplašināšanās, būs iespēja apsvērt šo pasākumu turpināšanu. Kā norāda Stepiņa, šo jauno dalībvalstu strādnieku pārvietošanās ierobežojumu atcelšana vai atvieglošana ievērojami palīdzētu uzlabot darbaspēka mobilitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!