ES samita fokusā: taupības politika, Sīrija un Kipras parādu krīze
Foto: AP/Scanpix

Ceturtdien Briselē atklātajā Eiropas Savienības (ES) līderu samitā galvenā uzmanība pievērsta taupības politikai kā labākajai iespējamai stratēģijai Eiropas izkļūšanai no ekonomiskās lejupslīdes. Tāpat aktuāli temati ir Sīrijas konflikts un Kipras parādu krīze, ziņo portāls EUobserver.com.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairākas eirozonas valstis, piemēram, Grieķija, Itālija un Spānija, pieredzējušas, ka līdz ar budžeta tēriņu samazinājumu strauji palielinās šo valstu bezdarba rādītāji. Tas izraisījis plašu sabiedrības neapmierinātību pret savu valdību īstenoto politiku. 

Itālijas premjers Mario Monti samitā uzsvēris, ka daudz lietderīgāk būtu tērēt līdzekļus, lai radītu jaunas darba vietas un uzlabotu dzīves apstākļus. Pretēji minētajām dienvidu valstīm Vācija un tās kanclere Angela Merkele aizvien samitā aizstāv taupības pasākumus, sakot, ka šāda stratēģija esot izdevīga ilgtermiņā.

Šobrīd ES 27 dalībvalstīs aptuveni 26 miljoni cilvēku ir bez darba, aptuveni 7 miljoni no tiem ir jaunieši.

Pie paša samita norises vietas Briselē ceturtdien pulcējās aptuveni 15 000 liels protestētāju pūlis, kuri protestēja pret taupības pasākumiem. No demonstrācijas dalībniekiem vairāki arī centās iekļūt samita norises ēkā, taču šie mēģinājumi policijas dēļ beidzas nesekmīgi.

Tāpat samitā aktuāls ir Sīrijas jautājums. Francijas prezidents Fransuā Olands aktualizēja jautājumu par ES embargo ieroču piegādi Sīrijas nemierniekiem, kuri cīnās pret Bašara al Asada režīmu, lai tomēr atļautu aizsardzības ieročus nemierniekiem piegādāt. Lai gan šis jautājums dienas kārtība nebija paredzēts, Francijas un Lielbritānijas spiediena rezultātā tas tomēr tiek skatīts.

Francijas prezidents skaidrojis, ka aizsardzības ieroču embargo atcelšanu aizstāv ne jau tāpēc, ka Francija vēlētos, lai Sīrijā notiek totāls karš, - „mēs ticam, ka labāks risinājums būtu jaunu režīmu izveidot ar politisku pakāpenisku režīma pāreju, taču lai to panāktu ir jāizdara noteikts spiediens un jāparāda, ka mēs esam nopietns opozīcijas sabiedrotais. Mēs nevaram pieļaut, ka cilvēki Sīrijā tiek vienkārši slepkavoti no tāda režīma puses, kas nemaz nevēlās iesaistīties nekādās diskusijas par politiskā režīma maiņu”

Franciju atbalsta Lielbritānija, taču problēmas ES sagādā Krievijas pozīcija, kuras ir pret nemiernieku apbruņošanu. Līdz ar to piektdienas samita sarunās liela uzmanību būs veltīta Krievijas jautājumam. ES austrumu kaimiņam nozīmīga loma ES līderu sarunās atvēlēta arī tāpēc, ka Berlīne aicinājusi noteikt ES bezvīzu režīmu Krievijas amatpersonām, kas radījis dažādas attieksmes dalībvalstu vidū, īpaši austrumu un centrālajā Eiropā, kur aizvien pastāv saasinātas attiecības ar Krieviju.

Eksperti gan norādījuši uz sava veida Krievijas liekulību Sīrijas ieroču jautājumā, par cik šobrīd Krievija ir viena no galvenajām Sīrijas sabiedrotajām un viena no lielākajām ieroču piegādātājam Bašara al Asada režīmam.

Tāpat ES finanšu ministri un Starptautiskās valūtas fonda (SVF) eksperti pēc samita atsevišķā sanāksmē apspriedīšot Kipras glābšanas plānu, aptuvenā prognozē, ka aizdevums Kiprai varētu būt 10-13 miljardu eiro (7 - 9,1 miljardu latu) liels.

Par Kipras ekonomiskās situāciju brīdinājusi arī starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s, kas norādīja, ka, ja eiro zonas valstis un Starptautiskais Valūtas fonds neiesaistīsies, tad valsti sagaidot pamatīgi materiālie riski.

Latviju samitā pārstāv premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form