Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru sanāksmē Itālijas pilsētā Neapolē sestdien panākta plaša vienprātība par to, ka katrai bloka dalībvalstij ES izpildvaras institūcijā Eiropas Komisijā jābūt pārstāvētai ar savu komisāru, paziņoja Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Esmu saņēmis plašu atbalstu risinājumam sākt ar Komisiju, kas garantē balsstiesības katrai dalībvalstij," pēc divas dienas ilgās sanāksmes preses konferencē informēja Itālijas ārlietu ministrs.

"Tas ir pamatoti laikā, kad ES paplašinās. Saprotams, ka ES dalībvalstis vēlas pilnvērtīgi piedalīties Komisijas darbā," sacīja Fratīni.

Tomēr ES prezidējošās valsts Itālijas ārlietu ministrs norādīja, ka šo risinājumu, kas panākts, piekāpjoties ES mazo dalībvalstu un kandidātvalstu prasībai, vēlāk var pārskatīt.

"Dažas [valstis] ierosināja, ka vēlāk mums būtu jāizskata iespēja izveidot mazāku Komisiju, nelielu, dinamisku Komisiju, kas spētu pieņemt lēmumus," teica Fratīni, neminot konkrētu laiku, kad panākto vienošanos varētu pārskatīt.

ES Konstitūcijas projekts paredzēja, ka Eiropas Komisijā pēc bloka paplašināšanas būs 15 balsstiesīgi komisāri un 10 komisāri bez balsstiesībām.

Taču ES mazās dalībvalstis un kandidātvalstis, kas vēlas saglabāt savu ietekmi Briselē, pieprasa, lai arī paplašinātajā ES katrai dalībvalstij būtu savs komisārs.

Diskusijās par ES institūcijām Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete atkārtoja Latvijas iepriekš pausto pozīciju, prasot Eiropas Komisijā katrai dalībvalstij dot iespēju nominēt savu komisāru ar pilnām balss tiesībām un Eiropas Parlamentā paaugstināt minimālo deputātu vietu skaitu no četrām uz piecām. Tas Latvijai un mazajām valstīm kopumā nodrošinātu lielāku pārstāvniecību šajā institūcijā, aģentūru BNS informēja Latvijas Ārlietu ministrijā.

Sestdien Neapolē panāktais konsensuss nozīmē, ka Eiropas Komisiju palielinās līdz 25 komisāriem, kas pārstāvēs katru no paplašinātās ES dalībvalstīm. 2004.gada maijā ES gatavojas uzņemt blokā 10 valstis, to vidū arī Latviju.

Savukārt pēc piektdienas diskusijām par aizsardzības jautājumiem, Itālijas prezidentūra ir piedāvājusi jaunus labojumus ES Konstitucionālā līguma projekta tekstā un sagatavojusi protokola projektu par nosacījumiem, uz kādiem valstis var iesaistīties ciešākā sadarbībā aizsardzības jomā.

Kalniete diskusijas kopējo virzību raksturoja kā pozitīvu. Jau šobrīd lielākā daļa valstu atbalsta divus galvenos Latvijai svarīgos principus: NATO joprojām paliks Eiropas valstu kolektīvās aizsardzības garants, un jebkāda sadarbība aizsardzības jomā Eiropas valstu starpā būs atvērta visām valstīm, kas vēlas tajā piedalīties. Šādas sadarbības mērķi būtu krīžu operācijas un civilās aizsardzības pasākumi.

ES ārlietu ministri tiekas Neapolē, lai pirms decembrī gaidāmā samita atrisinātu strīdīgākos ES Konstitūcijas projekta jautājumus.

Nākamā Starpvaldību konferences sanāksme ārlietu ministru līmenī notiks 9.decembrī ES Vispārējo un ārējo attiecību padomes ietvaros. Valstu un valdību vadītāji uz Starpvaldību konferences sarunām tiksies 12.un 13.decembrī Briselē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form