Aizliedzot Ķekavas pašvaldībā azartspēļu organizēšanu, dome rīkojusies sabiedrības interesēs, rodot iespēju izskaust atkarību veicinoša subjekta darbību novada teritorijā, uzskata pašvaldība.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) ar paziņojumu "Latvijas Vēstnesī" apturējis pašvaldības saistošos noteikumus, kas paredzēja turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.
Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko (LA/Izaugsme) uzsver, ka pašvaldības prioritātes ir novada iedzīvotāji, iedzīvotāju drošība un iedzīvotāju interešu aizstāvība likumā noteiktajā kārtībā.
Minētajā situācijā pašvaldība rīkojusies sabiedrības interesēs, rodot iespēju izskaust atkarību veicinoša subjekta darbību novada teritorijā, uzsver pašvaldībā.
Žilko norāda, ka domes lēmums nekādā veidā nav sasteigts - pirms lēmuma pieņemšanas ir notikušas tikšanās ar Reģionālās pašvaldības policijas vadību, izvērtēts viedoklis no sociālās jomas specialistiem, tāpat domes vadība iepazinās ar starptautiskiem pētījumiem un speciālistu viedokļiem, kā arī ņemts vērā aktīvo Ķekavas novada iedzīvotāju aicinājumu un redzējumu par šo jautājumu.
Savukārt novada domes deputāts Andris Vītols (JKP) norāda, ka vietvara ir rīkojusies pārdomāti un atbalstījusi iedzīvotāju vairākuma viedokli.
"Mūsu ieskatā, pavasarī pieņemtās likuma normas ir pietiekami skaidras un nav interpretējamas. Tās skaidri un tieši nosaka pašvaldībai noteikt tās vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt ir aizliegts. Mēs par šādu teritoriju esam noteikuši visu Ķekavas novadu. Mūsu uzskatā esam snieguši tam pietiekamu pamatojumu, kas ir balstīts gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, proti - azartspēļu pamatnostādnēs, gan arī starptautiskajā praksē," pauž Vītols.
Ziņots, ka ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.
"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.
Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
Līdzīgu lēmumu, ļaujot organizēt azartspēles vien pieczvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcās, pieņēmusi arī Rīgas pašvaldība.
