Pedagogu trūkums, bērni no Ukrainas, pāreja uz mācībām valsts valodā, jauns atalgojuma modelis un mācību standarts ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko šobrīd saskaras izglītības nozare. Par to, kā ar tiem cīnās galvaspilsētā, portāls "Delfi" iztaujāja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju, pedagoģi Ivetu Ratinīku (LA).
Kas ir būtiskākie jautājumi, kas domei izglītības jomā būtu jāatrisina šajā sasaukumā?
Ja mēs runājam tikai par manas komitejas teritoriju, tad mums ir jāsaprot, kā jebkuri lēmumi, ko mēs pieņemam šobrīd, ietekmēs mūs ilgtermiņā. Te, gribētos vai negribētos, ir jāveido ciešāka saikne ar valsti kopumā, jo jebkas, kas notiek jebkurā mazā pilsētā, Rīgā notiek "reiz desmit" apmērā. Piemēram, ja skolotāju vakanču trūkumu mazā pilsētā var atrisināt, piedāvājot dzīvokli, stipendiju vai studiju parādu dzēšanu, Rīga, ņemot vērā, ka tai ir 101 skola un 149 pirmsskolas iestādes, nevar vienkārši piedāvāt tos pašus sociālos labumus. Diemžēl, mūs tas ietekmē negatīvi, jo mums visu laiku nākas cīnīties ar tiem, kuri skolotājus "pārpērk", piemēram, Pierīga. Zināmā mērā, tas arī ir netaisnīgi, jo var jau fizikas skolotājam piedāvāt divus tūkstošus, kā to izdara Sigulda, bet es ne visai ticu, ka Siguldai var atļauties savas skolas latviešu valodas vai ģeogrāfijas skolotājam maksāt tikpat daudz.
