Lai gan pirms divām dienām pēc garām diskusijām Ministru kabinets vienojās, ņemot vērā saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, noteikt divu nedēļu moratoriju ierobežojumu mīkstināšanai, Saeima trešdien atbildīgajā komisijā un ceturtdien, 29. aprīlī, plenārsēdē atbalstīja grozījumu likumā, kas paredz no 7. maija atvērt ēstuvju āra terases apmeklētājiem. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauž nožēlu par tādu parlamenta lēmumu un atzīst, ka valdībai tuvākajā laikā jāizvērtē valdībai dotā iespēja pie noteiktiem epidemioloģiskiem apstākļiem slēgt āra terases, jo arī to paredz Saeimas lemtais.
Par āra terašu atvēršanas priekšlikumu Saeima nobalsoja lielā vienprātībā, 90 deputātiem balsojot par un tikai Vitai Andai Tēraudai (AP) balsojot pret. Neapmierinātību ar Saeimas rīcību ceturtdienas valdības sēdes laikā jau pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Preses konferencē pēc valdības sēdes, kurā Kariņš nepiedalījās, Pavļuts žurnālistiem atzina, ka pēdējās dienās katru dienu ir konstatēts liels skaits ar Covid-19 saslimušajiem un ka "mēs kā sabiedrība balansējam uz naža asmens". Ministrs atgādināja, ka valdības lēmums otrdien noteikt divu nedēļu moratoriju Covid-19 ierobežojumu atvieglojumu ieviešanai ir pamatots un atbildīgs.
"Varu tikai paust nožēlu, ka Saeimas šodienas lēmums nonāk pretrunā ar valdībā otrdien lemto. Aicinu visus sabiedrības locekļus ņemt vērā, ka, kaut arī, atrodoties ārtelpās esam mazāk pakļauti inficēšanās riskam, tomēr risks pastāv arī ārtelpās, ja neievērojam distanci, nevalkājam maskas, esot citu cilvēku tuvumā, un ja neesam piesardzīgi, tad arī ārtelpās pastāv risks, ka saslimstība ies plašumā. Aicinu visus uz piesardzību un saprātu, jo tikai tādā veidā mēs varēsim sagaidīt uzlabojumus un iegūt nepieciešamo laiku, lai vakcinētos," teica ministrs.
Pavļuts situāciju ar saslimstību raksturoja kā stagnāciju, kas ir pāraugusi lēnā kāpumā. Šobrīd par strauju pieaugumu nevar runāt, lai gan divu pēdējo dienu dati ir nepatīkami, jo skaidri liecina par pieaugumu, atzina ministrs.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka situācija ar saslimstību patlaban nav traktējama viennozīmīgi, ka būtu novērots straujš pieaugums īsā laika posmā, jo jāatceras, ka bija arī saslimstības kritums, kas bija saistīts ar svētku laiku Lieldienās, kad cilvēki mazāk nodeva testus. "Līdz ar to, ja mazliet izlīdzināsim šo laika periodu ar stagnāciju un, ņemot vērā šo kritumu, tad patlaban pieaugums ir ievērojams, bet nav tik straujš, kā izskatās. Tāpēc šo rādītāju jāvēro piesardzīgi, bet ir arī skaidrs, ka tas pasliktinās," situāciju raksturoja epidemiologs.
Veselības ministrs atgādināja, ka viņa vadītā ministrija ir vadījusies no apsvērumiem, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kā tas bija arī kaimiņvalstī Igaunijā, ka Latvija piedzīvo lielu un strauju trešo vilni. "Tas mums ir jānovērš, tāpēc Veselības ministrija un es personīgi esam uzstājuši, ka valdība izdiskutē D scenāriju, un valdība ir lēmusi, ka pie zināmiem kritērijiem valdībai ir jālemj par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu," uzsvēra Pavļuts.
Atbildot uz "Delfi" jautājumu par valdības gatavību izmantot Saeimas doto iespēju arī apturēt ēstuvju āra terašu darbību pie noteiktiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, Pavļuts norādīja, ka Saeimas lēmums par terašu atvēršanu no 7. maija tika pieņemts paralēli valdības sēdei, tāpēc Ministru kabinets vēl nav diskutējis par šo parlamenta lēmumu. Ministrs atgādināja, ka otrdien valdība lēma, ka neredz iespēju līdz 11. maijam spert kādu soli atvieglojumu virzienā. Pavļuts pieļāva, ka kādā no nākamajām Ministru kabineta sēdēm tiks vērtēta situācija pēc Saeimas lēmuma.
Atbildot uz precizējošu žurnālistu jautājumu, kāpēc šis Saeimas lēmums netika saskaņots ar valdību, Pavļuts norādīja, ka par motivāciju būtu jājautā parlamentāriešiem, bet Covid-19 krīzē galvenā atbildība gulstas uz Ministru kabinetu.
"Saeima kā likumdevējs ir paudusi savu gribu likumīgi, un tās deputātu viedoklis atspoguļo zināmu izpratni par sabiedrības noskaņojumu, gaidām un nogurumu. Man kā valdības pārstāvim tas ir jāņem vērā, bet tajā pašā laikā valdības locekļiem ir sava atbildība, lemjot par krīzes vadību. Mēs esam konsekventi vadījušies no epidemiologu un citu ekspertu viedokļiem, katru atsevišķu lēmumu vērtējam kopējā kontekstā. Uz valdību gulstas atbildība par visu situāciju kopumā, tāpēc nevaram lemt atrauti par kādu konkrētu iniciatīvu, nevērtējot tās ietekmi uz pārējām. Tāpēc vēl otrdien valdība lēma pagaidām nekādus atvieglojumus neieviest, jo nosacījumi tādiem lēmumiem nav piepildījušies," skaidroja Pavļuts.
Ministrs norādīja, ka Saeimas dienas kārtībā bijuši vēl citi priekšlikumi, kas neguva atbalstu, bet tas nozīmē, ka "valdības vadītājam būtu svarīgi uzturēt ciešu dialogu ar Saeimu un skaidrot valdības nostāju un censties nākotnē izvairīties no tā, ka Saeimas un valdības lēmumi par vienu un to pašu jautājumu atšķiras".
"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien, 29. aprīlī, izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu, kas paredz no 7. maija atvērt ēstuvju ārtelpas pakalpojumu sniegšanai apmeklētājiem. Vienlaikus Ministru kabinetam tiek paredzētas tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.
90 Saeimas deputātiem balsojot par un tikai Vitai Andai Tēraudai (AP) balsojot pret, Saeima atbalstīja likuma pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu šādā redakcijā: "No 2021. gada 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu".
Līdzīgus priekšlikumus uz otro lasījumu bija iesniedzis gan Ivars Zariņš (S), gan Gatis Eglītis (JKP). gan Krišjānis Feldmans (JKP). Komisijā tika izveidots kompromisa priekšlikums, precizējot šī grozījuma darbības sākuma datumu.
Feldmans debatēs paskaidroja, ka Ministru kabinetam jābeidz izlikties neredzam, ka cilvēki jau ēd ārtelpās netālu no kafejnīcām.
Saeimas sēdē plašas debates par šo priekšlikumu neraisījās, taču jau pēc Saeimas balsojuma Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars feisbukā pauda viedokli, ka: "Šodien kopīgi nobalsojām par āra kafejnīcu atvēršanu no 7. maija. Āra kafejnīcu darbība būs iespējama, ievērojot stingras drošības prasības. Ir neloģiski, ka cilvēki var iegādāties maltīti un savas mājsaimniecības ietvaros to ieturēt, piemēram, sēžot parkā uz soliņa vai mauriņā uz līdzpaņemtas segas, bet nevar to darīt drošā veidā āra kafejnīcā. Tā ir tautsaimniecības bremzēšana un slimības izplatības ierobežošanas imitēšana. Esam gandarīti, ka izdevies panākt vienotu koalīcijas viedokli un balsojumu Saeimā, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta lēmums bija atšķirīgs."
Arī "KPV LV" pārstāvji paziņojumā presei skaidroja savu viedokli. "Tīri cilvēcīgi esam no sirds priecīgi par mazu solīti pretim brīvākai ikdienai, ļaujot iedzīvotājiem nevis slapstīties apkārt ar tikko iegādātu ēdienu, bet baudīt to epidemioloģiski drošos apstākļos. Tāpat tas būs liels atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanā, kas jau ļoti ilgu atradusies dīkstāvē. Mēs varam ilgstoši dzīvot uz pabalstiem, bet jautājums, cik ilgi kā valsts varam to izturēt?! 100 miljonus mēnesī nodedzināt pabalstos un atbalsta instrumentos nav tālredzīgi, tāpēc kā frakcija iestājamies par saprātīgiem ierobežojumiem," paziņojumā presei skaidroja Ieva Krapāne, partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte.
Viņai pievienojās Māris Možvillo, partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs: "Inficēto skaits strauji nepalielinās, un neviens eksperts nespēj izskaidrot, kā jau grozītie ierobežojumi ir ietekmējuši patreizējos skaitļus. Apzinoties sabiedrības neapmierinātību ar valdības vilcināšanos, speram drosmīgus soli, lai sakārtotu loģiskā kārtībā ierobežojumus. Mūsu kaimiņvalstis ir jau priekšā šajos lēmumos."
Kā norāda Krapāne, "partija vienmēr ir iestājusies par atbalstu ēdināšanas uzņēmumiem. Daudzi no tiem ir ģimenes uzņēmumi reģionos, kas nodrošina ienākumus sev un vēl citiem cilvēkiem, kā arī lauksaimniekiem un mazajiem un vidējiem ražotājiem, no kuriem iepērk produkciju. Svarīgs zobrats tiek iedarbināts, kas ļaus ātrāk atgūties."
Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA skaidrojis, ka Saeimas pieņemtais lēmums grozīt iepriekš valdībā noteiktos ierobežojumus nav uzskatāms kā neuzticības izteikšana Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).
Viņaprāt, šī situācija jāvērtē gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kontekstā, jo līdz pašvaldību vēlēšanām ir palicis mēnesis, un vēsturiski pirms katrām vēlēšanām Saeima ir vienmēr "atvēzējusies" – vai nu visa kopā, vai atsevišķas partijas ir kaut kā sevi iedzīvotājiem parādījušas ar priekšlikumiem vai likumprojektiem.
Vienlaikus ar Saeimas sēdi ceturtdien notika arī Ministru kabineta sēde, kurā lēma par ar Covid-19 saistītajiem jautājumiem, un tās laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vairākkārt pauda neizpratni par Saeimas lemto, norādot, ka viņam nav skaidra Saeimas motivācija, tagad cenšoties no valdības pārņemt Covid-19 pandēmijas pārvaldības lēmumu pieņemšanu.
Kā zināms, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt dažādus ierobežojumus.
Likums arī nosaka, ka Ministru kabinets informē Saeimu par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses vai kuri var ietekmēt valsts ekonomiku. Saeimas noteiktā komisija Ministru kabinetam var ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja, tās ieskatā, sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 27. aprīlī, noteica divu nedēļu moratoriju Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanai, līdz ar to līdz 11. maijam nelemjot par iespēju atļaut ēst āra terasēs.
Kā zināms, 1. aprīlī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot kārtību ēdināšanai ārtelpās, taču šie noteikumi stātos spēkā tikai tad, kad tiek pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums, izvērtējot epidemioloģisko situāciju.
Grozījumi noteikumos paredz, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam atļauts sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, ja tiek ievēroti sekojoši nosacījumi – pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām; tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena; galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli; pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē; sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē ārtelpās uzsāk ne agrāk kā pulksten 6 un beidz ne vēlāk kā pulksten 22.
Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc pulksten 22 drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai; ir noteikta atbildīgā persona, kas organizē šajos noteikumos noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā. Šī persona atrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā darbības laikā; pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā; objektīvi pārbaudāmā veidā identificē un norāda kontroles laikā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā esošo apmeklētāju skaitu; apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) ir izvietota skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, kā arī šo noteikumu 20.1 6. apakšpunktā minētās atbildīgās personas kontaktinformācija.
