Esošo kvotu ietvaros Latvija nevar uzņemt Zviedrijā esošos patvēruma meklētājus
Foto: AFP/Scanpix

Esošo kvotu ietvaros Latvija nevar uzņemt Zviedrijā esošos patvēruma meklētājus, apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) pagājušā gada decembra vidū Saeimas Eiropas lietu sēdē sacīja, ka, nepārsniedzot līdzšinējo apņemšanos Latvijā uzņemt līdz 776 patvēruma meklētājiem, valsts varētu būt gatava diskutēt par iespējamo patvēruma meklētāju uzņemšanu ne tikai no Grieķijas un Itālijas, bet arī no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tostarp Zviedrijas.

Vaicāts par šādu iespēju, Kozlovskis skaidroja, ka juridiski esošo kvotu ietvaros tas nav izdarāms, ja nu vienīgi Latvija vēlas uzņemt papildu cilvēkus, kas pašlaik neesot plānā.

Viņš arī atgādināja, ka esošie pasākumi ir vērsti Itālijas un Grieķijas labā, tādēļ patvēruma meklētāji jāuzņem tieši no šīm valstīm, kuras saskaras ar ievērojamu cilvēku skaita pieplūdumu.

"Ja vēlamies solidarizēties, varam ņemt no kuras valsts vien gribam, bet mēs runājam par apjomu, par kuru esam jau vienojušies," sacīja politiķis.

Viņš arī sacīja, ka Zviedrija iepriekš vērsusies pie Eiropas Komisijas (EK) ar lūgumu, lai attiecīgo statusu nosaka arī Zviedrijai, taču EK, izvērtējot situāciju, uzskatīja, ka nav pamata īstenot šādu mehānismu.

"Nenoliedzu, ka Zviedrijai šobrīd nav viegli, taču patlaban tas nav iespējams," izteicās ministrs, kurš jau vairākkārt uzsvēris, ka vairākas valstis, tostarp arī Zviedrija, vairs nespēj pilnībā nodrošināt minimālos standartus patvēruma meklētājiem.

Jau ziņots, ka Zviedrijas Migrācijas pārvalde šobrīd pagaidu izvietošanas mītnēs izmitina 180 000 cilvēku. 150 000 no viņiem joprojām gaida lēmumu par patvēruma piešķiršanu, liecina ziņu aģentūras TT rīcībā esošā informācija.

Atbilstoši Migrācijas pārvaldes aprēķiniem šogad Zviedrijā patvērumu varētu pieprasīt 70 000 līdz 140 000 imigrantu.

Pērn Zviedrijā tika reģistrēti 163 000 lūgumu piešķirt patvērumu, un lielā imigrantu skaita dēļ uzņemšanas centru un vietējo pašvaldību resursi ir pārslogoti.

Kopš robežkontroles atjaunošanas pagājušā gada novembrī nelegālo imigrantu pieplūdums valstī ir strauji krities.

Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.

Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bēgļi Eiropas Komisija Eiropas Savienība Migrācija Rihards Kozlovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form