Ētikas kodeksu pārkāpušos deputātus varēs izslēgt no Saeimas sēdēm
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas Kārtības rullī, nosakot, ka par ētikas kodeksa pārkāpšanu Saeimas deputātus varēs sodīt ar izslēgšanu no Saeimas sēdēm, piemērojot attiecīgu mēnešalgas atvilkumu.

Deputātam varēs arī liegt tiesības uzstāties Saeimas sēdē. Kārtības rullī noteikts, ka, konstatējot Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija varēs ierosināt Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē vai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm. Komisijai būs jāsagatavo attiecīgs Saeimas lēmuma projekts.

Pašlaik Kārtības rullī noteikts, ka deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm, maksā par katru sēdi sodu 20% apmērā no mēnešalgas un sods atvelkams no mēnešalgas. Šis regulējums papildināts ar priekšlikumu, ka soda kopsumma vienā kalendārajā mēnesī nedrīkstēs pārsniegt summu, kuras ieturēšanas rezultātā deputāts saņems mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka attiecīgos sodus varēs piemērot arī tad, ja tiks konstatēts deputāta zvēresta pārkāpums.

Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā kolektīvo iesniegumu "Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu", ko parakstījuši 13 854 pilsoņi, informēja Saeimas Preses dienestā. Tas paredzēja Saeimai tiesības lemt par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, ja būtiski pārkāpts deputāta svinīgais solījums, norāda Čepāne.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pauda - redzot sabiedrības sašutumu par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, komisija ir noteikusi plašākas iespējas adekvāti reaģēt - līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu.

Patlaban par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem deputātam var izteikt mutvārdu brīdinājumu, izteikt rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Saeimas Kārtības rullī nosaka Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidošanu. Tā pārraudzīs Nacionālā attīstības plāna un Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ieviešanu, kā arī uzraudzīs šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu. Jaunā komisija, sniedzot savus atzinumus un priekšlikumus, līdzdarbosies citu stratēģisku un starpnozaru plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī konceptuālu jautājumu risināšanā.

Noteikts arī pienākums Valsts kontrolei reizi gadā nākt klajā ar rakstveida ziņojumu Saeimai par Valsts kontroles darbu un ziņot par paveikto Saeimas sēdē.

Kārtības rullis papildināts ar procedūru vidēja termiņa budžeta ietvara izskatīšanai parlamentā, jo iepriekš šāda kārtība Kārtības rullī nav bijusi nostiprināta.

Tāpat Sabiedrības saliedētības komisija pārdēvēta par Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, tādējādi nosaukumā precīzāk atspoguļojot komisijas darbā aptverto jautājumu loku.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā strādās pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Patlaban Kārtības rullis nosaka, ka darbam šajā komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras frakcijas.

"Komisijas darba grupā izstrādātie priekšlikumi ir pagaidu risinājums, virzot iedzīvotāju iniciatīvu par atbildību deputātiem, kuri lauzuši deputāta zvērestu. Redzot, ka sabiedrībā ir liels sašutums par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, esam paredzējuši plašākas iespējas adekvāti reaģēt uz šādiem gadījumiem, līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu," par Juridiskās komisijas priekšsēdētājas sacīto iepriekš informēja Preses dienestā.

Kā ziņots, priekšlikumu par impīčmenta procedūras izveidošanu, kas dotu iespēju lemt par deputāta izslēgšanu no parlamenta, varētu skatīt 12.Saeima, iepriekš sacīja Čepāne.

Tags

Ilma Čepāne Par likumu un valsti Saeima

Comment Form