Šā gada aprīlī-jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem Latvijā par 123% pieaudzis pirmreizējo patvēruma meklētāju pieteikumu skaits, kas bija otrs lielākais pieaugums, kas reģistrēts Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati.
Saskaņā ar tiem mūsu valstī šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi patvēruma lūgumu iesniedza 105 migranti, kas bija par 123% vairāk nekā janvārī-martā, tomēr no kopējiem ES saņemtajiem patvēruma pieteikumiem tie veidoja mazāk par 0,0%. Arī, rēķinot uz vienu miljonu valsts iedzīvotāju, tie bija vien 53 patvēruma lūgumi uz katru miljonu valsts iedzīvotāju.
Lielāks nekā Latvijā patvēruma lūgumu pieteikumu skaita pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu bijis viens Nīderlandē (+159%), bet nedaudz mazāks tas bija Austrijā (+79%), Somijā (+67%) un Dānijā (+66%).
Lietuvā otrajā ceturksnī tika saņemti 60 patvēruma lūgumi, kas bija par 42% vairāk nekā gada pirmajos trīs mēnešos. Arī Lietuvā saņemto patvēruma lūgumu skaits bija niecīgs ES kopējā saņemto pieteikumu skaitā (0,0%), bet uz katru valsts iedzīvotāju miljonu tika saņemts 21 pieteikums.
Arī Igaunijā saņemto 65 patvēruma lūgumu skaits bija niecīgs salīdzinājumā ar citās ES valstīs saņemto pieteikumu skaitu (0,0%), bet tas bija par 21% lielāks nekā janvārī-martā un veidoja 48 pieteikumus uz katru valsts iedzīvotāju miljonu.
Ungārijā saņemto patvēruma lūgumu skaits saglabājās pirmā ceturkšņa līmenī, bet astoņās valstīs tas saruka: Slovākijā (-45%), Horvātijā (-37%), Čehijā (-24%), Slovēnijā (-13%), Kiprā (-7%), Luksemburgā (-6%), Itālijā (-2%) un Francijā (-1%).
No visiem ES saņemtajiem patvēruma pieteikumiem lielākā daļa otrajā ceturksnī saņemta Vācijā (80,9 tūkstoši jeb 38% no ES kopējā skaita), kam sekoja Ungārija (32,7 tūkstoši jeb 15%), Austrija (17,4 tūkstoši jeb 8%), Itālija (14,9 tūkstoši jeb 7%), Francija (14,7 tūkstoši 7%) un Zviedrija (14,3 tūkstoši jeb 7%).
Patvēruma pieteikumu attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu otrajā ceturksnī vislielākā bija Ungārijā (3317 pirmreizējie patvēruma lūgumi uz miljonu valsts iedzīvotāju), kam sekoja Austrija (2026), Zviedrija (1467) un Vācija (997).
Savukārt vismazākā patvēruma lūgumu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu bijusi Slovākijā (pieci pieteikumi uz miljonu iedzīvotāju), Horvātijā (seši), Rumānijā (19), Slovēnijā (20), Lietuvā (21), Portugālē (24) un Čehijā (26).
ES kopuma šā gada otrajā ceturksnī tika saņemti 420 pirmreizējie patvēruma lūgumi uz miljonu bloka iedzīvotāju. Kopumā aprīlī-jūnijā pirmo reizi patvērumu ES lūdza 213,2 tūkstoši cilvēku, kas bija par 15% vairāk nekā janvārī-martā.
