Uz labvēlīgu valdības lēmumu vēl šogad gaida topošais Brocēnu novads

Lai gan šā gada pavasarī izskanējušais aicinājums ievērojami pasteidzināt pašvaldību reformu atsaucību lēmēju vidū neguva, ātrākas apvienošanās atbalstītāji notikušajā saskata arī pozitīvas iezīmes. Viņuprāt, sabiedrība plašo diskusiju rezultātā kļuvusi informētāka un šur tur attieksme sākusi slieties uz pozitīvo pusi. Šā gada bilancē optimālajā variantā būs ierakstāmi tikai trīs jauni novadi, taču pašvaldību rosība un iesniegtie projektu pieteikumi ļauj jau nākamgad sagaidīt gan daudz lielāku jaunu pašvaldību skaitu, gan pirmos lielākos apvienošanās projektus, kuros iedzīvotāju skaits būtu pat vairāki desmiti tūkstošu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pirms pāris nedēļām valdība atbalstīja divu jaunu novadu izveidošanu — vienā apvienojās Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts, otrā Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts. Tagad labvēlīgu lēmumu valdības sēdē gaida trešais — topošais Brocēnu novads, kurā nolēmuši apvienoties Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Blīdenes pagasts un Remtes pagasts.

Brocēni negrib gaidīt piespiedu apvienošanu

“Pirmajā sapulcē iedzīvotāji bija pret — mēs esam bagāti un mums divus nabagus klāt nevajag. Kad sākām runāt, vai lielāki zaudējumi būs tagad vai tad, kad Brocēnus piespiedu kārtā apvienos ar Saldu, viedoklis mainījās,” tik pragmatiski par lēmumu veidot novadu stāsta Brocēnu domes priekšsēdis Arvīds Mēters. Attīstoties uzņēmējdarbībai, Brocēni uzskatāmi par visai turīgu pašvaldību un ne velti iekļuvuši to skaitā, kas dod savu artavu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Savukārt abos pagastos lielu naudas devēju nav un, kā stāsta Blīdenes pagasta priekšsēdis Andris Zambergs, lielākā daļa mazā budžeta tiek tērēta pašvaldības ēku un administratīvo vajadzību nodrošināšanā.

Līdzīgi apsvērumi ir Remtes pagastam, lai gan tas šaubījies nedaudz ilgāk. Padomes priekšsēdētāja Mirdza Deklava kā piemēru min pagasta pamatskolu, kas iemitināta vecā pilī. Pašu līdzekļiem tagad ik gadu varot tik vien kā nokrāsot daļu fasādes un salabot pašu neatliekamāko, tāpēc pagasts cerot, ka, apvienojot budžetus, radīsies iespēja pretendēt uz kaut ko vairāk, kā arī rast līdzfinansējumu naudas piesaistei dažādos projektos. Savukārt A.Zambergs norāda, ka pašlaik pagastā nav pat cilvēka, kam būtu laiks un prasme šādus projektus rakstīt, savukārt Brocēnos ir speciāls darbinieks.

Pagastus iedrošinot arī solījums kopējā budžetā to vajadzības neaizmirst. A.Mēters saka, ka lielākā daļa Brocēnu iestāžu un citu institūciju jau brīdinātas, ka tuvākajos pāris gados pašvaldības atbalsts tām būs par aptuveni 10% mazāks nekā ierasts, jo nauda vairāk būs vajadzīga abiem pagastiem. Tāpat deputāti, kas visi būs arī jaunā novada domē, vienojušies sadalīt par apvienošanos plānoto vienreizējo valsts dotāciju. Lielāko daļu plānoto aptuveni 50 000 latu izlietos, ierīkojot abu pagastu pamatskolās datorklases un izveidojot lauku atbalsta fondu, kas darbotos kā krājaizdevu sabiedrība.

Domājot par turpmāko pašvaldības darba organizāciju, deputāti lēmuši, ka darbinieku skaits abās pagastmājās netiks samazināts, lai visas vajadzības cilvēki varētu kārtot uz vietas.

Uz izpēti pieteikušies vēl vairāki

Topošais Brocēnu novads īsti neatbilst šogad tapušajam 102 novadu projektam, jo tas paredzēja Brocēnus ar apkārtējām pašvaldībām iekļaut lielajā Saldus novadā. Taču Brocēnu novads atbilst visiem likuma un projekta kritērijiem un, ja pašvaldības tā ir izlēmušas, mums nav iemesla iebilst, “Dienai” skaidroja Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis. To, ka nākotnē novadā varētu tikt iekļauts vēl kāds pagasts, pieļauj arī A.Mēters, taču ir pārliecināts, ka Brocēni nekādā gadījumā nepiekritīs pievienoties Saldum.

102 novadu projekts ir tikai pamats, uz kura balstīties, atkārto A.Pīlēģis, un to, ka tajā iekļautās robežas realitātē būs citādas, apliecina arī citu pašvaldību izteiktās vēlmes par apvienošanos un sadarbību. Paredzams, ka drīzumā tiks lemts pat Vārkavas novadu, kurā apvienotos Preiļu rajona Rožkalnu un Upmalas pagasti. Mērķdotācijas pieprasījumu apvienošanās projekta izstrādei iesnieguši Daugavpils rajona pagasti, kas visi, izņemot Ilūkstes pilsētu, vēlas veidot vienu novadu. Pēc A.Pīlēģa teiktā, aktivitāti pašvaldību reformā izrāda arī Madona, Varakļāni, Ērgļi, Sigulda un vēl citas pašvaldības.

“Neesmu apmierināts ar apvienojušos pašvaldību skaitu, bet esmu gandarīts, ka cilvēki ir informētāki un mainās viņu attieksme,” “Dienai” teica īpašu uzdevumu ministrs Jānis Krūmiņš. Viņam esot pamats tā runāt, jo, tiekoties ar iedzīvotājiem, ministrs pa Latviju esot nobraukājis 110 tūkstošus kilometru.

Jāatgādina, ka J.Krūmiņš vispirms ieteica pašvaldību reformu pabeigt jau līdz 2002.gada beigām, bet valdība to neatbalstīja. Nekādi citi lēmumi līdz šim nav pieņemti, līdz ar to ir spēkā administratīvi teritoriālās reformas likums, kas brīvprātīgu apvienošanos paredz veikt līdz 2003.gada beigām, bet administratīvā kārtā vēl 2004.gadā.

***

Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju

Iedzīvotāji 4532
Teritorija 9859 ha
Kopbudžets Ls 1 015 819 (2001.g.plāns)

Blīdenes pagasts

Iedzīvotāji 1015
Teritorija 13 803 ha
Kopbudžets Ls 130 000

Remtes pagasts

Iedzīvotāji 938
Teritorija 15 606 ha
Kopbudžets Ls 135 907

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form