Dalot jaunās administratīvās vienībās Zemgales līdzenumus, veidosies divi atšķirīgi novadu tipi — lielie un salīdzinoši turīgie ar izteiktiem centriem pilsētās un iedzīvotāju skaitu tuvu pie 30 000 un pārējie, kuru gandrīz tikpat lielajās teritorijās būs daudz mazāks cilvēku skaits, krietni zemāks ienākumu līmenis un nepietiekama infrastruktūra centros. Pirmie ar cerībām raugās uz iespējām piesaistīt lielākas investīcijas, taču bažījas par to, ka netiks pie teikšanas lēmumu pieņemšanā, savukārt otrie norāda, ka apvienošana līdzsvarotu attīstību nenesīs, ja valsts vienlaikus nerūpēsies par uzņēmējdarbību laukos, neuzlabos ceļu tīklu, sakarus un pārējo infrastruktūru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Apvienojoties nevajadzēs dotāciju

Jau pērnā gada decembrī sākts un pēc mēneša jāpabeidz darbs pie Tukuma novada izveides projekta, kas paredz apvienot Tukumu un sešus Tukuma rajona pagastus. Šajās robežās jaunu pašvaldību paredz veidot arī jaunais administratīvi teritoriālās reformas jeb 102 novadu modelis. Projekta autoru — firmas Pašvaldību audits apkopotā informācija liecina, ka visās septiņās pašvaldībās ir līdzīgi attīstības resursi, tās ir ekonomiski viendabīgas ar augstiem ieņēmumiem, var atļauties salīdzinoši daudz tērēt izdevumiem sociālajai un tehniskajai infrastruktūrai un tikai vienā pagastā pārvaldes izdevumi pārsniedz 16%. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā iemaksas veic tikai Tukums. Smārdes pagasts atrodas tā sauktajā pelēkajā zonā, kas nedz saņem, nedz maksā, bet pārējie pagasti saņem dotācijas 7,5 līdz 29,6 tūkstošu latu apmērā, kas bieži nepieciešamas, lai uzturētu kādreiz turīgo saimniecību uzceltās neekonomiskās ēkas. Aprēķināts, ka jaunveidojamais novads no fonda naudu vairs nesaņems, tādējādi zaudējot 67,7 tūkstošus latu.

Projekta autori aprēķinājuši, ka apvienošanās novadam nesīs aptuveni 50 000 latu ietaupījumu, ja patlaban pašvaldības budžetā iekļautā komunālā saimniecība tiktu nodota atsevišķiem uzņēmumiem vai uzticēta privātfirmām, taču pagastu vadītāju teiktais ļauj secināt, ka aprēķins nav pamatots. “Kolīdz to atdos uzņēmumiem, celsies cenas un pašvaldībai būs vairāk jātērē pabalstos,” ir pārliecināts Slampes pagasta priekšsēdis Visvaldis Girgensons, norādot, ka pašlaik pagasta 17 daudzdzīvokļu mājās un pārējās ēkās apkure maksā 41 santīmu kvadrātmetrā, bet Tukumā par to pašu jāmaksā 60 santīmu. Neraugoties uz zemo cenu, daļa iedzīvotāju par apkuri ir parādā, kas savukārt neļaujot ieguldīt naudu siltumtrases modernizācijā vai skaitītāju uzstādīšanā.

Pagasti baidās no skolu slēgšanas

Otra joma, kurā projekts saskata finansiālu ieguvumu, ir izglītības optimizācija. Džūkstes pagastā, kas atrodas 30 km attālumā no Tukuma, ir divas sākumskolas un viena vidusskola, kurās audzēkņu skaits pakāpeniski samazinās. “Manuprāt, optimizācija nenozīmē neko citu, kā slēgšanu,” satraukumu “Dienai” pauda pagasta priekšsēdētāja Agija Novicka. Projekta autori gan norādīja, ka skolās, kur skolēnu skaits rūk, varētu ieekonomēt, veidojot mazāku klašu skaitu, taču A.Novicka uzsver, ka pagasta «ieguvums» būs 10 bez darba palikuši skolotāji un mazāki ieņēmumi ienākumu nodoklī, jo naudu, kas ietaupīta uz algu rēķina, valsts pašvaldībai neatstās.

Pēc apvienošanās lielākais pēc iedzīvotāju skaita (34 000 cilvēku) būs Bauskas novads, kurā bez pilsētas plānots iekļaut vēl 11 pagastus. “Ja reforma paredz, ka novadā jābūt vismaz vienai vidusskolai, vai jūs domājat, ka Pilsrundālē tā tiks saglabāta?” bažīgs par skolu tīklu pēc reformas ir arī Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta priekšsēdis Aivars Okmanis. Novada teritorija esot noteikta neadekvāti liela un A.Okmanis paredz, ka rajona padome, neiebilstot pret reformu pēc būtības, piedāvās savu modeli, kurā pašreizējais rajons nebūtu sadalīts kā tagad trijos, bet gan 9—12 novados.

Gan Džūkstes, gan Slampes pagasta vadītāji atzīst, ka skolas no šādas perspektīvas pasargāt varētu otra projektā piedāvātā iespēja — mācību iestāžu specializācija. Valdis Skuja, pirms 20 gadiem pēc individuāla un padomju gadiem raksturīgi neekonomiska projekta Slampē celtās Zemgales vidusskolas direktors, ir pārliecināts, ka reformas rezultātā skola tikai attīstīsies. Jau pašlaik tajā iespējams pastiprināti apgūt komerczinības, savukārt 11 km attālā Džūkstes vidusskola specializējas uz arodapmācību. Pagasti skolēniem mainās jau tagad, taču specializāciju vēl vairāk attīstot un ar laiku Tukumā izveidojot valsts ģimnāziju, skolēnus ar atbilstošām interesēm un spējām varētu piesaistīt vēl vairāk, turklāt pēc apvienošanās to nesarežģītu piņķerīgā savstarpējo norēķinu sistēma.

Šaubās, vai pagasti tiks pie teikšanas

V.Girgensons reformu atbalsta arī cita iemesla dēļ. Viņš apzinās, ka, apvienojot budžetus, Slampei varētu būt lielākas iespējas saņemt kredītus infrastruktūras uzlabošanai un segt esošās saistības. Pagasta pieredze rāda, ka to ir vērts darīt. Ar Zviedrijas valdības aizdevumu Slampe pilnībā atteikusies no apkures ar mazutu, tā vietā izmantojot koksnes atkritumus. Taču jau minēto parādnieku dēļ pašu līdzekļu aizdevuma segšanai nav pieticis un to izdevies izdarīt tikai ar Valsts kases aizdevumu. Tas gan uzliekot arī saistības — 22 gadus līdz parāda segšanai jaunus kredītus Slampe nevar ņemt, lai gan vajadzība būtu. Savukārt A.Novicka norāda, ka arī šā iemesla dēļ apvienošanos neatbalsta, jo «kāpēc mums būs jāsedz Slampes un Tukuma parādi».

Teju vienīgās Slampes pagasta vadītāja bažas ir par to, vai pēc novada izveides tiks nodrošināta katra pagasta pārstāvniecība novada domē, ko pašreizējais Pašvaldību vēlēšanu likums neparedz, un vai tā netiks apdraudēta teritorijas vienmērīga attīstība.

Bez valsts atbalsta reformai nav jēgas

Teritorijas ziņā tikai nedaudz, bet iedzīvotāju ziņā turpat septiņas reizes mazāks ir pašreizējā Jēkabpils rajona teritorijā plānotais Zasas novads, kurā dzīvotu 6,5 tūkstoši cilvēku. Jēkabpils rajona padomes izpilddirektors Jānis Subatiņš uzskata, ka rajona sadalījums ir neloģisks, un paredz, ka plānotajā robežu apspriešanā tās vēl tiks mainītas. Tā, piemēram, Zasas novadā plānots iekļaut no Zasas 34 km attālo Asares pagastu, lai gan līdz Aknīstei, kas būtu kaimiņu novada centrs, no Asares ir tikai 13 km. Turklāt Zasa esot gandrīz tāds pats pagasta centrs, kā pārējie plānotajā novadā, līdz ar to pēc lielākiem pakalpojumiem cilvēkiem tāpat būšot jābrauc uz Jēkabpili.

Zasas novadā plānotie pagasti šogad no finansu izlīdzināšanas fonda kopā saņem vairāk nekā 250 000 latu, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā šo pašvaldību ieņēmumi. Ieņēmumi uz vienu cilvēku Jēkabpilī esot trīs reizes mazāki nekā Ventspilī un divas reizes mazāki nekā Rīgā, tāpēc J.Subatiņš norāda, ka pašvaldību mēroga palielināšana vienmērīgu Latvijas attīstību veicinās tikai tad, ja līdztekus tai tiks ieguldīta nauda lauku ceļu programmā, darbosies efektīva reģionālās izlīdzināšanas politika un tiks atbalstīta uzņēmējdarbības attīstība laukos. Arī īpašu uzdevumu ministrs Jānis Krūmiņš Dienai atzina, ka bez lauku ceļu programmas un pašvaldību vienota informatizācijas tīkla izveides reformas jēga ievērojami mazinās, tāpēc viņš esot apbēdināts, ka, otrdien skatot nākamā gada budžeta bāzes izdevumus, valdība informatizācijai rēķinātos 1,5 miljonus latu ieplānojusi samazināt līdz 0,54 miljoniem latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form