Galvenais zaudētājs pašvaldību reformā būs nomalēs mītošais cilvēks — mazturīgais vilsies kilometriem tālās vietējās varas nespējā iedziļināties viņa vajadzībās, bet aktīvos un izglītotos no laukiem aizdzīs darba vietu likvidēšana pašvaldības iestādēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tik bēdīgu ainu pēc plānotās pagastu apvienošanas 102 novados paredz vairāki Dienas aptaujātie pagastu vadītāji, oponējot projekta autoru vīzijai par profesionālāk un lētāk realizētām vietējo varu funkcijām. Atbalstu pagastos nerod arī otrs reformas arguments, kas saka, ka lielākām un turīgākām pašvaldībām ir labākas izredzes piesaistīt kredītus un Eiropas Savienības finansējumu dažādiem attīstības projektiem — vietējās varas norāda, ka to veiksmīgi dara jau šobrīd, sadarbojoties pēc brīvprātības principa.

Administratīvi teritoriālās reformas projekts, kas pēc visu 26 rajonu izpētes sadarbībā ar vairākām pētījumu firmām izstrādāts īpašu uzdevumu ministra Jāņa Krūmiņa vadībā, paredz pašreizējo 552 pašvaldību apvienošanu 102 novados. Projektā arī noteiktas ieteicamās robežas, turklāt pretēji Administratīvi teritoriālās reformas likumam tas izslēdz brīvprātības principu, tā vietā jau nākamgad paredzot apvienošanu administratīvā kārtā.

Projekta izstrādē piedalījušies arī ES Phare konsultanti, taču, kā Dienai skaidroja viens no tā autoriem Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis, administratīvā reforma ir katras valsts iekšēja lieta. ES esot tikai rekomendējusi ievērot visā valstī vienotus principus, kā arī apšaubījusi sadarbības apvienību līdzāspastāvēšanu pilnībā apvienotām pašvaldībām.

Viens no projekta autoru galvenajiem argumentiem pašvaldību apvienošanā ir līdzekļu taupīšana. “Šodien mums vajag 552 teritorijas plānojumus un 552 zvērinātu revidentu atzinumus par budžetu. Ja novadā šis atzinums maksā ap 1000 latu, tad katrā mazākajā pašvaldībā — vismaz 500 latu. Vēl jāskaita visi sociālie pakalpojumi, būvvalžu, bāriņtiesu, pagasttiesu uzturēšana,” skaidro A.Pīlēģis.

“Ja šos cilvēkus atlaidīs, nākamajā dienā viņi stāvēs pie manām durvīm un prasīs darbu. No novadu centru puses ar projektu viss ir kārtībā, tiem būs vairāk naudas attīstībai, bet vēl jau ir cilvēks laukos,” pret piespiedu apvienošanos ir Dundagas pagasta priekšsēdētājs un Administratīvi teritoriālās reformas padomes loceklis Gunārs Laicāns, lai gan Dundaga pēc apvienošanas ar Ances un Kolkas pagastu plānota kā novada centrs. Viņaprāt, pašvaldībām būtu jāļauj sadarboties brīvprātīgi, pašām izlemjot, kur tas ir nepieciešams, kur nē. Tā uz brīvprātīgas sadarbības pamata, Ziemeļvidzemes pagastu apvienība piesaistījusi līdzekļus ūdenssaimniecības un informātikas projektam.

Ventspils rajona Ances pagasta padomē strādā septiņi cilvēki, kas reformas rezultātā, iespējams, zaudēs darbu. Taču pašvaldības priekšsēdētāja Aira Kaijaka baidās, ka, likvidējot padomi, Dundagā varētu izlemt, ka Ancē nav izdevīgi uzturēt arī skolu vai bibliotēku, līdzīgi kā tas noticis citās apdzīvotās vietās turpat pagastā. Vēl viens arguments, kāpēc cilvēki iebilstot pret pievienošanu, ir apgrūtinātā satiksme līdz 23 kilometru tālajai Dundagai — grantēts ceļš un autobuss tikai dažas dienas nedēļā.

To, ka projekta autori vismazāk domājuši par cilvēku, pārmet arī Limbažu rajona Katvaru pagasta ļaudis. Pagasta priekšsēdētājs Mārtiņš Ritums Treimanis saka: “Mežonīgais kapitālisms laukus ir tiktāl sagrāvis, ka rīcībspējīgie virzās Rīgas virzienā, bet paliek pensionāri, mazturīgie un cilvēki ar sociālām problēmām. Kamēr pašvaldība ir tepat, problēma tiek risināta ar katru cilvēku — vietējā vara zina, kā viņam palīdzēt, bet Limbažos neviens par to neinteresēsies.” Kā piemēru viņš min kādu pagasta sieviņu, kurai pats pagastvecis ik pārdienas vedot maizi, jo nevienu citu viņa iekšā nelaižot.

Krietni labvēlīgāks pret reformu ir Ērgļu pagasta priekšsēdētājs Guntars Velcis, kurš atzīst, ka nekā neloģiska pagastu apvienošanā nav, un teju vienīgo trūkumu saskata apstāklī, ka salīdzinoši turīgākajiem Ērgļiem savos ienākumos nāksies dalīties ar pārējiem četriem pagastiem. “Mums nekāda labuma nebūs — nevarēsim tik daudz naudas tērēt paši sev, jo cilvēki dzīvo visur,” domā G.Velcis. Viņaprāt, mazajiem pagastiem apvienošanās būs tikai izdevīga, jo vieglāk būs algot dažādus speciālistus un iegūt naudu infrastruktūras projektiem. Ērgļi ir iesaistījušies sadarbības apvienībā Vidzemes septiņnieks, kopā ar citiem pagastiem realizējot ūdenssaimniecības vai uzturot nepieciešamo institūciju būvnormatīvu ievērošanai.

To apšauba M.R.Treimanis, sakot, ka atlaisto darbinieku algas pagastos pāries uz paplašinātajām pašvaldībām novadu centros, bet, samazinoties darba vietām, mazajās apdzīvotajās vietās, zudīs arī nepieciešamība pēc kultūras dzīves, skolām un lauki iztukšosies.

Par vienu no lielākajiem kļūs Talsu novads, kur tagadējam rajona centram plānots pievienot ne tikai desmit pagastus, bet arī Stendi un Valdemārpili. Talsu rajona padomes priekšsēdētājs un Lībagu pagasta vadītājs Māris Ārbergs atzīst, ka paplašināties vajag, taču gaida skaidrojumu, kāpēc robežas noteiktas tieši šādi, viņaprāt, dažviet visai neloģiski. Viņš arī ir neizpratnē, kāpēc no pašvaldībām prasīta tikai informācija, bet ne profesionāls viedoklis par to, kā pašiem cilvēkiem būtu ērtāk. To, ka nav jautāts pašiem cilvēkiem, pārmet vai visi aptaujātie pašvaldību vadītāji.

Jau ziņots, ka reformas projekts iesniegts valdībā un tiek paredzēts, ka tā apspriešana izraisīs plašas viedokļu apmaiņas arī partiju vidū. Arī premjers Andris Bērziņš reformas projektu vēl nekomentē, solot to darīt pēc rūpīgas iepazīšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form