'Facebook' atsāk cirkulēt maldinošs salīdzinājums par Šveices un Latvijas valdībām  (53)

Pirmkārt, tieši salīdzināt divas pārvaldes ziņā tik atšķirīgas valstis kā Latvija un Šveice atgādina teicienu par apelsīnu salīdzināšanu ar āboliem. Jā, gan Latvija, gan Šveice ir parlamentāras republikas, taču Šveice ir parlamentāra federatīva republika, kas sastāv no 26 kantoniem, kuriem attiecīgi ir savi gan likumdošanas, gan izpildvaras orgāni. To lēmumi nedrīkst konfliktēt ar federālā līmenī nolemto, taču, piemēram, diezgan neatkarīgi var noteikt kantona dzīvi tādos jautājumos kā izglītība un veselības aprūpe.

"Tautas Varas frontes" ievietotajā attēlā pa kreisi ir bilde ar Šveices Federālo padomi, kas vienlaikus ir gan federālā līmeņa izpildvara, gan pilda simboliskās valsts galvas – prezidenta – funkcijas. Proti, attēlā minētais apgalvojums, ka Šveicei prezidents mainās ik gadu, pats par sevi nav nepatiess, bet pēc būtības tieši salīdzināt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību Latvijā un Šveicē ir nekorekti. Šveicē prezidenta posteni pārmaiņus ieņem kāds no Federālās padomes locekļiem, tātad faktiski ministriem.

Kaut šī amatpersona uz gadu skaitās "pirmais no līdzīgajiem", to gluži nav korekti dēvēt par valsts galvu, jo kolektīvā valsts galva ir visa Federālā padome. Tāpat "pirmajam vai pirmajai" no līdzīgajiem nav pārāk daudz papildu pilnvaru salīdzinājumā ar pārējiem kolēģiem. Lielākoties tie ir reprezentatīvi pienākumi, uzrunu teikšana svētku dienās, valsts pārstāvēšana starptautiski, taču arī šajā laikā konkrētā amatpersona turpina vadīt savas jomas departamentu gluži kā visi pārējie padomes locekļi. Piemēram, 2020. gadā prezidenta pienākumus pilda Simoneta Sommaruga, kura vienlaikus aizvien ir atbildīgā par vides, satiksmes un enerģētikas jautājumiem. Tāpēc pretnostatījums "Šveicē ir jauns prezidents ik gadu" pret sistēmu Latvijā pēc būtības ir neprecīzs – atšķiras ne tikai ievēlēšanas kārtība, bet arī funkcijas.

Otrkārt, vizuālais pretnostatījums starp abu valstu valdībām ir klaji maldinošs. Attēlā pa kreisi redzama Šveices Federālā padome, taču attēlā pa labi redzama nevis Latvijas valdība, proti, Ministru kabinets, bet gan 12. Seimas deputāti kopbildē pēc pēdējās sēdes 2018. gada novembrī. To komentāros pie attēla norāda ne viens vien vērīgs "Facebook" lietotājs, tomēr 3,7 tūkstošiem, kas ar šo ierakstu dalījās, šī nianse varbūt paslīdējusi garām. Tāpēc atgādinām, ka Saeima ir likumdevējvara, nevis izpildvara, tāpēc pretnostatīt "labo un "lieso" Šveices pārvaldi ar septiņiem padomes locekļiem un Federālo padomnieku iepretim Saeimas sastāvam izskatās pēc mēģinājuma radīt negatīvu iespaidu par Latviju kā valsti ar nepamatoti "uzblīdušu" izpildvaru.

Treškārt, ja runā par Šveices parlamentu, tad arī te ir būtiskas atšķirības. Proti, Šveicē ir divpalātu parlaments, turklāt skaitliski kuplāks par Latvijas Saeimu. Šveices Federālajā sapulce kopā ir 246 parlamentārieši – apakšpalātā jeb Nacionālajā padomē 200, bet Kantonu padomē 46 pārstāvji, taču pretnostatīt 246 Šveices parlamentāriešus 100 Saeimas deputātiem šī "Facebook" ieraksta autoriem varētu būt neizdevīgi.

Ceturtkārt, lakoniskajā apgalvojumā, ka "parlamenta deputātu pamatalga ir vienāda ar vidējo atalgojumu valstī" daļa auditorijas var nolasīt vēstījumu, ka pat bagātajā Šveicē deputāti ir finansiāli sliktāk situēti attiecībā pret "vidējo iedzīvotāju", taču arī te viss nav gluži melns un balts. Saskaņā ar Šveices Federālā statistikas biroja datiem par 2016. gadu vidējā mēnešalga valstī bija 6502 franki jeb aptuveni 6183 eiro (pēc mūsdienu 2020. gada aprīļa vidū aktuālā valūtas maiņas kursa), tātad 78 024 franki jeb 74200 eiro gadā. Šveicē parlamentārieša bāzes atalgojums ir ap 60 tūkstošiem franku jeb 57 tūkstošiem eiro gadā plus 440 franku jeb 420 eiro par katru sēdes dienu. Taču ir divi būtiski "bet".

Pirmais – šī ir bāzes alga, kas lielākoties neatspoguļo reālo algu, ja deputāts pilda savus pienākumus – tai klāt jārēķina dažādas piemaksas, tostarp kompensācijas par transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumiem. Kopumā, kā raksta "The Local" Šveices izdevums, deputāta atalgojums var sasniegt 130 līdz 150 tūkstošus franku jeb 123 līdz 142 tūkstošus eiro gadā.

Otrs "bet" – daļai deputātu šis nav vienīgais pamatdarbs. Šveicē darbojas sistēma, kur parlamentārieši uz sēdēm sanāk vairākas reizes gadā, lai tad intensīvākos darba cēlienos arī diskutētu par aktuālajiem likumdošanas jautājumiem. Starp sesijām deputātiem patstāvīgi jāiepazīstas ar nepieciešamo informāciju, kā arī jāapmeklē komisiju sēdes. Taču caurmērā šī nodarbe var tikt uzskatīta kā nepilnas slodzes darbs. Daļa no parlamentāriešiem gūst ienākumus arī citā pamatdarbā. Šveices pieeja šajā jautājumā – parlamentārieši nevis kā karjeras politiķi, bet pilsoņi-politiķi.

"Delfi" vērsās pie "Tautas Varas fronte" konta uzturētājiem ar jautājumiem par to, kāpēc attēlā Šveices Federālā padome (izpildvara) salīdzināta ar Latvijas parlamentu, nodēvējot to par valdību, un kāds ir šī salīdzinājuma un ieraksta nolūks. "Facebook" ziņapmaiņas rīka statuss liecina, ka vēstule tika izlasīta, bet atbildi nesaņēmām.

Kopumā jāsecina, ka daļa attēlā iekļautās informācijas ir maldinoša. Nekorekti salīdzinājumi, piemēram, salīdzināt Šveices valdības skaitlisko sastāvu pret Latvijas parlamenta skaitlisko sastāvu, dēvējot to par valdību, un noklusēta salīdzinājumam neizdevīgā informācija (246 parlamentārieši Šveicē pret 100 parlamentāriešiem Latvijā). Iespējamais nolūks – radīt viltus iespaidu par Latviju kā valsti, kas, būdama mazāk turīga par Šveici, uztur nepamatoti uzblīdušu izpildvaru.